Vienas «reformas» noslēpums 0 176

Šodien notika Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēde. Līdz ar jautājumu par līdzekļu pārdali ministriju budžeta ietvaros deputāti izskatīja un ar balsu vairākumu akceptēja pirmajā lasījumā, maigi izsakoties, ļoti neviennozīmīgu reformu. Atgādināsim: runa ir par likumprojektu paketi, kas paredz nebanku finanšu sektora uzraudzības funkcijas nodošanu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra Latvijas Bankai. Pret reformu iebilda visi — gan pati nebanku kreditēšanas nozare, gan Ekonomikas ministrija, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, gan valdības sociālie partneri …

Reformu atbalsta tikai Latvijas Banka un Finanšu asociācija, kas pārstāv daļu komercbanku, kā arī, protams, Finanšu ministrija, kas gatavoja šo reformu.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis šodien komisijas sēdē pieļāva, ka reformu ātri virza nemaz ne tāpēc, ka tā kaut ko uzlabotu un nestu kādu labumu, bet gan tāpēc, ka “kāds to ļoti vēlas”. Šāda secinājuma pamatotību apliecina arī fakts, ka Saeimas komisijas sēde nozīmēta vasaras vidū, lai gan nekā degoša šajā “reformā” nav.

PTAC vadītāja Zaiga Liepiņa sacīja, ka ar reformu patērētājiem tiek izveidotas divas par viņu aizsardzību atbildīgas iestādes, kas radīšot lielu slogu un apjukumu. Liepiņa pauda šaubas, ka Latvijas Banka aizsargās patērētājus. Tāpat Liepiņa sacīja, ka ar reformu PTAC tiks likvidētas visas štata vietas, kas strādā ar nebanku kreditētājiem, bet uzņemtās saistības pret patērētājiem paliks PTAC. Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile sacīja, ka jau šobrīd viena no Latvijas Bankas pamatfunkcijām ir klientu aizsardzība.

"Visu finanšu pakalpojumu koncentrēšana vienā iestādē klientiem viestu skaidrību, kur vērsties pēc palīdzības. Ar Latvijas Bankas datu analīzes kapacitāti būs iespēja attīstīt nozari, preventīvi novērst iespēju agresīvi aizņemties un aizdevumu izsniegšanu rīcībnespējīgajiem klientiem," teica Purgaile.

“Labāk būtu mūsu komisija tērējusi laiku un enerģiju tautai daudz svarīgākiem jautājumiem — piemēram, par nodokļu samazināšanu un nodokļu atskaišu vienkāršošanu mikrouzņēmumiem, saimnieciskās darbības veicējiem. Lūk, to no mums gaida cilvēki, nevis kaut kāda nesaprotama reforma!” pārliecināts Budžeta un finanšu komisijas deputāts Kristaps Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”). Viņš kopā ar diviem Zaļo un zemnieku savienības deputātiem — Hariju Rokpelni un Ģirtu Štekerhofu balsoja pret šo reformu, tomēr palika mazākumā — par likumprojektu pieņemšanu pirmajā lasījumā izteicās 6 deputāti, ieskaitot ekspremjeru Eviku Siliņu. Reformas pretinieki cer, ka reformas turpmākajā apspriešanā izdosies vismaz panākt kompromisu par attiecīgo likumdošanas grozījumu spēkā stāšanās termiņiem – būtu saprātīgi ieviest izmaiņas no 2028. gada, lai būtu laiks sagatavoties pieņemtajām izmaiņām.