Cik daudz zemeņu patiesībā drīkst apēst dienā 0

Mūsu Latvija
Latvijas Avīze
Cik daudz zemeņu patiesībā drīkst apēst dienā

Vasara Latvijā nav iedomājama bez zemenēm – saldajām, aromātiskajām ogām, kas uz īsu brīdi kļūst par vienu no visvairāk pieprasītajiem sezonas gardumiem.

Daudzi zemenes uzskata par vienu no veselīgākajiem vasaras našķiem, taču arī šeit darbojas princips – “kas par daudz, tas par skādi”. Lai gan šīs sarkanās ogas ir bagātas ar vitamīniem un antioksidantiem, pārmērīga aizraušanās dažiem cilvēkiem var beigties ar nepatīkamām sekām.

Cik daudz zemeņu patiesībā drīkst apēst sezonā? Kas šajās ogās ir visvērtīgākais, un kas notiek ar organismu, ja vienā piegājienā apēdam veselu bļodu?

Uztura speciālisti skaidro, kā zemenes baudīt tā, lai tās sniegtu maksimālu labumu un nekļūtu par iemeslu diskomfortam.

Kas notiek, ja pārēdas zemenes?

Veselam pieaugušajam par piemērotu porciju parasti uzskata aptuveni vienu glāzi svaigu zemeņu jeb ap 100-150 gramus. Sezonas laikā šādu porciju var baudīt katru dienu, ja uzturs kopumā ir sabalansēts, bet jāņem vērā, ka nepieciešamais ogu daudzums ir atkarīgs no kopējā uztura, veselības stāvokļa un organisma jutības.

Tomēr ar šīm ogām nevajadzētu pārspīlēt. Ja vienā reizē apēd lielu daudzumu, jutīgākiem cilvēkiem var parādīties vēdera pūšanās, diskomforts vai caureja. Tāpēc labāk ogas ēst regulāri un mērenās porcijās, nevis mēģināt “atgūt” visu sezonas prieku vienā dienā.

Dažiem cilvēkiem zemenes var izraisīt arī alerģiju. Simptomi var būt nieze mutē, izsitumi, lūpu pietūkums vai citas reakcijas. Cilvēkiem ar zināmu ogu alerģiju no zemenēm jāizvairās.

Pašas zemenes ir mazkaloriju produkts, taču bieži tās tiek ēstas ar cukuru, putukrējumu, saldējumu vai konditorejas izstrādājumiem – tieši piedevas var būt lielākais uztura “slazds”.

Kam zemenes nav ieteicamas?

Lai gan zemenes lielākajai daļai cilvēku ir drošs un vērtīgs uztura papildinājums, ir situācijas, kad ar šo ogu baudīšanu jābūt piesardzīgākiem.

Visbiežākais iemesls izvairīties no zemenēm ir alerģija. Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem, kuriem jau ir bijušas reakcijas uz ogām vai citiem augļiem.

Ja ir kairinātu zarnu sindroms vai tendence uz vēdera pūšanos, lielas zemeņu porcijas var pastiprināt simptomus.

Cilvēkiem ar nierakmeņu risku jāvērtē individuāli. Zemenes satur oksalātus – vielas, kas dažiem cilvēkiem var būt nozīmīgas, ja ir nosliece uz kalcija oksalāta nierakmeņiem. Tomēr tas nenozīmē, ka visiem cilvēkiem ar nieru problēmām zemenes jāizslēdz.

Uztura ierobežojumus vislabāk ir izvērtēt kopā ar ārstu vai uztura speciālistu.

Kas zemenēs ir vērtīgākais?

Viena no zemeņu lielākajām vērtībām ir to bagātīgais C vitamīna saturs. Šis vitamīns organismā darbojas kā spēcīgs antioksidants – tas palīdz pasargāt šūnas no oksidatīvā stresa un ir būtisks normālai imūnsistēmas darbībai. Turklāt C vitamīns piedalās kolagēna veidošanā, kas nepieciešams veselai ādai, asinsvadiem un saistaudiem.

Zemeņu koši sarkano krāsu nodrošina dabīgie augu pigmenti – antociāni. Tie pieder pie polifenolu grupas un ir pazīstami ar savām antioksidatīvajām īpašībām. Pētnieki īpašu uzmanību pievērš šo vielu iespējamajai nozīmei organisma aizsardzībā pret iekaisuma procesiem un sirds veselības uzturēšanā.

Ne mazāk svarīgas ir zemenēs esošās šķiedrvielas. Tās palīdz uzturēt normālu gremošanas sistēmas darbību, veicina sāta sajūtu un kalpo kā barība labvēlīgajām zarnu baktērijām, kas ir nozīmīgas veselīgam zarnu mikrobiomam.

Vēl viena zemeņu priekšrocība ir tā, ka tās ir saldas, bet vienlaikus satur salīdzinoši maz kaloriju un dabīgo cukuru. Tāpēc šīs ogas bieži izvēlas cilvēki, kuri vēlas apmierināt kāri pēc salduma, neizvēloties saldumus ar lielu pievienotā cukura daudzumu.

Kā vislabāk ēst zemenes?

Lai no zemenēm iegūtu pēc iespējas vairāk labuma, visvērtīgāk tās baudīt svaigas un sezonas laikā, kad ogas ir visaromātiskākās un bagātākās ar uzturvielām.

Pirms ēšanas tās rūpīgi jānomazgā, īpaši, ja tās nav audzētas pašu dārzā. Zemenes labi sader arī ar olbaltumvielām bagātiem produktiem – piemēram, dabīgo jogurtu vai biezpienu, kas palīdz ilgāk saglabāt sāta sajūtu un veido sabalansētāku maltīti.

Vienlaikus jāatceras, ka pati oga nav problēma – bieži vien par mazāk veselīgu izvēli to padara tieši piedevas. Liels cukura daudzums, putukrējums, saldējums vai citi saldie papildinājumi var pārvērst vieglu un vērtīgu uzkodu kalorijām bagātā desertā.

Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
BB.LV redakcija
0
0
0
0
0
0

Atstāt komentāru

LASI VĒL