Tu tikko paēdi, bet gribas vēl? 5 labojami iemesli, kāpēc tā notiek 0 243

Reizēm izsalkuma sajūta pēc ēšanas ir pilnīgi normāla, tomēr, ja tā atkārtojas bieži vai kļūst nekontrolējama, vērts pievērst uzmanību iespējamiem iemesliem.

Uztura speciālisti skaidro, ka pēc maltītes izsalkumu var izraisīt vairāki faktori – sākot ar pārāk ātru ēšanu un beidzot ar uzturvielu trūkumu ēdienreizē.

1. Jūs ēdat pārāk ātri

Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc pēc maltītes vēl nejūtaties paēdis, ir pārāk ātra ēšana. Smadzenēm nepieciešams laiks, lai saņemtu un apstrādātu signālus no kuņģa par sāta sajūtu.

Speciālisti norāda, ka šis process var aizņemt aptuveni 20 minūtes. Ja ēdiens tiek apēsts ļoti ātri, cilvēks var paspēt apēst vairāk, pirms ķermenis “saprot”, ka jau ir pietiekami daudz ēdiena uzņemts.

Ja pēc ēšanas uzreiz gribas doties pie ledusskapja, ieteicams nogaidīt vismaz 20 minūtes un ļaut organismam novērtēt saņemto maltīti.

2. Organismam var trūkt šķidruma

Dažkārt ķermenis sajauc izsalkuma un slāpju signālus. Smadzeņu daļa, ko sauc par hipotalāmu, regulē gan apetīti, gan šķidruma nepieciešamību, tāpēc neliels šķidruma trūkums var radīt sajūtu, ka nepieciešams ēdiens, lai gan patiesībā vajadzīgs ūdens.

Ja pēc maltītes atkal rodas vēlme ēst, pamēģiniet vispirms izdzert glāzi ūdens. Var palīdzēt arī minerālūdens vai nesaldināta zāļu tēja.

3. Izsalkumu var izraisīt stress un emocijas

Ne vienmēr vēlmi ēst izraisa fizisks izsalkums. Dažkārt ēdiens kļūst par veidu, kā mazināt stresu, garlaicību vai satraukumu.

Šādos gadījumos maltīte neatrisina patieso problēmu, tāpēc vēlme ēst var saglabāties arī pēc tam, kad kuņģis jau ir pilns.

Svarīgi atšķirt fizisku un emocionālu izsalkumu.

Fizisks izsalkums parasti rodas pakāpeniski. To var pavadīt tukšuma sajūta kuņģī vai tā rūkoņa. Šādu izsalkumu var remdēt ar ēdienu.

Savukārt emocionāls izsalkums bieži parādās pēkšņi. Parasti rodas vēlme pēc konkrēta produkta vai našķa, un to biežāk izraisa emocijas vai ieradums.

Arī nepietiekams miegs var ietekmēt apetīti. Tas izjauc bada hormona grelīna un sāta hormona leptīna līdzsvaru, tādēļ cilvēks var just lielāku vēlmi ēst.

4. Izsalkumu var ietekmēt hormoni

Dažiem cilvēkiem pastāvīgu izsalkuma sajūtu var izraisīt hormonāli traucējumi, piemēram, insulīna vai leptīna darbības traucējumi.

Šādos gadījumos organisms var nepareizi uztvert sāta signālus un radīt sajūtu, ka ēdiena joprojām ir par maz.

Ja pastāvīgu izsalkumu pavada arī citi simptomi – neizskaidrojams svara zudums, pastiprinātas slāpes, nogurums vai bieža urinēšana -, ieteicams konsultēties ar ārstu.

5. Maltītē trūkst svarīgu uzturvielu

Ja ēdienreizē ir pārāk maz olbaltumvielu, šķiedrvielu un veselīgo tauku, sāta sajūta var saglabāties īsāku laiku. Šāda maltīte tiek ātrāk sagremota, un izsalkums atgriežas ātrāk.

Savukārt produkti ar daudz rafinētu ogļhidrātu un pievienotā cukura var izraisīt strauju cukura līmeņa kāpumu asinīs, kam seko tikpat straujš kritums. Tas var radīt vēlmi atkal ēst pat tad, ja organisms jau ir saņēmis pietiekami daudz kaloriju.

Lai maltīte būtu sātīgāka, speciālisti iesaka šķīvī iekļaut pietiekami daudz olbaltumvielu – piemēram, olas, zivis, gaļu, pākšaugus vai piena produktus. Aptuveni pusi šķīvja vajadzētu aizpildīt ar dārzeņiem un citiem šķiedrvielām bagātiem produktiem, bet maltīti papildināt ar veselīgajiem taukiem, piemēram, riekstiem, sēklām vai avokado.

Kad izsalkums var liecināt par problēmu?

Ik pa laikam sajust izsalkumu pēc ēšanas ir normāli. Tomēr, ja vēlme ēst ir pastāvīga un to neizdodas mazināt arī pēc uztura paradumu maiņas, vērts noskaidrot iespējamos iemeslus kopā ar speciālistu.

Sabalansētas maltītes, pietiekams miegs, regulāra šķidruma uzņemšana un uzmanīga attieksme pret savām emocijām var palīdzēt ilgāk saglabāt sāta sajūtu un labāk izprast ķermeņa signālus.