Teju katrs piektais iedzīvotājs ikdienā saskaras ar augstu stresa līmeni 0 218

Mūsdienu straujais dzīves un darba ritms, ikdienas ieradumi un personīgās rūpes arvien biežāk ietekmē iedzīvotāju emocionālo pašsajūtu. Mana Aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati liecina, ka 18 % iedzīvotāju ikdienā saskaras ar kopumā augstu stresa līmeni – 16 % to vērtē kā augstu, bet 2 % kā ļoti augstu. Lielākā daļa stresu cenšas samazināt ar fiziskām aktivitātēm vai hobijiem.

Aptuveni puse respondentu jeb 54 % norādījuši, ka viņu ikdienas stresa līmenis ir vidējs vai mērens, savukārt katrs ceturtais aptaujātais jeb 25 % ar stresu saskaras salīdzinoši mazāk – 21 % savu stresa līmeni vērtē kā zemu, bet 4 % kā ļoti zemu.

„Stress ir organisma aizsargreakcija uz ārējiem faktoriem, un no tā nevajag un arī nemaz nav iespējams izvairīties. Jautājums, kā katrs no mums reaģē uz jauniem apstākļiem, notikumiem, cik liela ir mūsu spēja pielāgoties attiecīgajai situācijai,” norāda Mana Aptieka aptiekas vadītāja, sertificētā farmaceite Agnese Ritene.

Ikdiena ir pārpildīta ar informāciju, un situācija nereti pieprasa būt vienmēr sasniedzamam un ātri pielāgoties jauniem un mainīgiem apstākļiem. Farmaceite saka, ka tikai mēs paši varam būt tie, kas sakārto savu ikdienu un mazina tajā stresa līmeni.

„Ja spriedze kļūst ilgstoša un cilvēks vairs nespēj pilnvērtīgi atjaunoties, tā var ietekmēt gan miega kvalitāti un koncentrēšanās spējas, gan imunitāti, asinsspiedienu, gremošanas sistēmu un kopējo pašsajūtu. Ikdienā farmaceiti bieži redz, ka cilvēki aptiekā vēršas ar sūdzībām par nogurumu, miega traucējumiem, galvassāpēm vai paaugstinātu nervozitāti, bet ne vienmēr šos simptomus saista ar ilgstošu stresu,” novērojusi Agnese Ritene.

Visbiežāk augstu stresu izjūt iedzīvotāji ar neveselīgāku dzīvesveidu

Vislielākais respondentu īpatsvars, kuri ikdienā saskaras ar kopumā augstu stresa līmeni, ir iedzīvotāji, kuri savu dzīvesveidu novērtējuši kā kopumā neveselīgu. Biežāk augstu stresu izjūt arī respondenti ar pamatizglītību, iedzīvotāji ar kopumā zemiem ienākumiem, kā arī Rīgas iedzīvotāji.

Farmaceite norāda, ka, iedarbojoties stresu izraisošam faktoram, organisms uz to reaģē automātiski un nekavējoties. Ķermenis izdala stresa hormonus, kuri aktivizē veģetatīvo nervu sistēmu – sāk straujāk pukstēt sirds, saspringst muskulatūra, saasinās maņu orgāni, paplašinās acu zīlītes u.c.

„Šajā brīdī organisms ir gatavs stāties pretim briesmām. Mūsu organisms ir ļoti gudra sistēma, un atbilstoši pirmajai stresa reakcijai seko pielāgošanās fāze stresa faktoriem. Ja stresa izraisītāji ir pārmērīgi spēcīgi un pārvar organisma pielāgošanās spējas, tiek pārslogota veģetatīvā nervu sistēma un iestājas izsīkums,” stāsta farmaceite.

Pielāgošanās fāzē savam organismam var palīdzēt rast resursus un veiksmīgi pārvarēt ikdienas stresa ietekmi, mainot domāšanas veidu, dzīvesveidu un izmantojot dabas vielas un ārstniecības augu spēku.