Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs: "Atbalstam Ludzai, Balviem vai, piemēram, Rēzeknei ir jābūt tikpat lielai prioritātei kā atbalstam Briselei vai Īrijai".
Incidenti ar droniem grauj pierobežas valstu ekonomiku: EP deputāti pieprasa, lai Komisija sniegtu steidzamu atbalstu Eiropas Parlamenta deputāti no trim Baltijas valstīm, Polijas un Rumānijas - no Sociālistu un demokrātu, Eiropas Tautas partijas un Eiropas Konservatīvo un reformistu frakcijām - kopīgā vēstulē aicinājuši Eiropas Komisiju steidzami sākt sniegt finansiālu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tūrisma nozarei un pašvaldībām pie ES austrumu robežas, kas cieš no atkārtotiem dronu ielidojumiem un hibrīddraudiem. Par to informē viens no vēstules parakstītājiem, EP deputāts Nils Ušakovs (S&D). Vēstule ir nosūtīta Eiropas Komisijas vadībai - priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai, izpildviceprezidentam Rafaēlem Fito un komisāriem Pjotram Serafinam un Andrjum Kubiļum.
Pēdējie incidenti ar no Krievijas ielidojušiem droniem smagi skar ekonomiku vairākās ES pierobežas dalībvalstīs. Tūrisma uzņēmēji ziņo par masveida rezervāciju atcelšanu, investīciju lēmumi tiek atlikti, un daudzi uzņēmumi riskē tūrisma sezonas laikā vienkārši slēgties. Īpaši smagi cietuši tādi reģioni kā Latgale Latvijā vai Dobrudža Rumānijā. Pēc nozares aplēsēm vien Latgalē ar nopietnām problēmām var saskarties līdz pieciem simtiem uzņēmumu.
Vēstules autori atgādina: ES ne reizi vien ir palīdzējusi reģioniem un nozarēm, kas uzņēmušās nesamērīgu Eiropas mēroga krīžu slogu. Pēc Audi rūpnīcas slēgšanas Briselē 3414 atlaistajiem darbiniekiem tika piešķirti 7,5 miljoni eiro. Īrija pēc Brexit saņēma vairāk nekā miljardu eiro. Finansējums tika mobilizēts arī pēc plūdiem Valensijā un zemestrīcēm Horvātijā. EP deputāti aicina Komisiju nekavējoties izmantot pašreizējā ES budžeta rezerves un elastības instrumentus, novirzot atbalstu tieši tiem reģioniem, pašvaldībām un uzņēmumiem pierobežā, kas jau cieš reālus ekonomiskus zaudējumus.
Vēstulē Komisijai arī lūgts izvērtēt dronu draudu ekonomisko ietekmi uz pierobežu un sagatavot konkrētus atbalsta pasākumus.
"Karš pie mūsu robežām pēc savām sekām ir pilnībā salīdzināms ar Brexit un noteikti smagāks nekā vienas rūpnīcas slēgšana kādā bagātā Eiropas pilsētā. Mums ir pienākums aizsargāt cilvēkus, kas dzīvo uz šīm robežām - sociāli un ekonomiski. Atbalstam Ludzai, Balviem vai, piemēram, Rēzeknei ir jābūt tikpat lielai prioritātei kā atbalstam Briselei vai Īrijai," uzskata Ušakovs.
