Vācijas nostājas maiņa par valsts drošības politiku un tās vietu Eiropas drošības sistēmā ir lielākoties jau notikusi, un tā ar lielākās sabiedrības daļas atbalstu ir apņēmusies kļūt par spēcīgāko konvencionālo armiju Eiropā un NATO konvencionālo mugurkaulu Eiropā, intervijā aģentūrai LETA vērtēja Vācijas Hansa Zeidela fonda Ārlietu un drošības padomes vadītāja Andrea Rotere.
"Vācija ir nogājusi garu ceļu gan stratēģiski, gan finansiāli, gan attiecībā uz to, kā mēs vispār runājam par drošības situāciju. Mēs esam nogājuši garu ceļu, un to, manuprāt, labi novērtē arī Eiropā," sacīja Rotere.
Eksperte skaidroja, ka pārmaiņas drīz Krievijas iebrukuma Ukrainā sākās ar kanclera Olafa Šolca "Zeitenwende" ("pagrieziena punkts") runu.
"Tas bija paziņojums par mūsu drošības un aizsardzības politikas pārskatīšanu. Tika pavisam skaidri pateikts, ka tas, kas notiek Eiropā, ir vēsturisks lūzums un ka Vācijai ir jāsper šādi soļi, jo mūsu vecie pieņēmumi šajā ziņā ir sagrauti. Ļoti ilgi visi domājām, ka mūsu savstarpējā ekonomiskā atkarība sniegs mums drošību, ka vienmēr būsim drošībā, pašiem nekur neiesaistoties. Vācijā notiekošās diskusijas skaidri liecina, ka tas ir mainījies. No drošības politikas viedokļa ir labi, ka tas notiek," aģentūrai LETA konferences "Stratcom Dialogue 2026" laikā sacīja Vācijas Hansa Zeidela fonda Ārlietu un drošības padomes vadītāja.
Viņa atzina, ka Vācijai joprojām ir jāatrisina virkne problēmu, taču vācu sabiedrība spēj tās izrunāt un to arī dara. Rotere uzskata, ka milzīgs solis uz priekšu ir pats veids, kā vācieši formulē notiekošo un kā par to stratēģiski domā.
Ilgus gadus vācu stratēģisko kultūru galvenokārt raksturoja militāra atturība, kuru noteica Vācijas vēsturiskā pieredze. Eksperte uzskata, ka no šīs kultūras Vācija pavisam atteikusies nav, tomēr tā mainās.
"Vācieši ļoti ilgi neatbalstīja mūsu aizsardzības izdevumu palielināšanu vai mūsu Bundesvēra spēku palielināšanu, taču aptaujas liecina, ka tagad vairākums ir par to. Cilvēki lielākoties redz Krieviju kā draudu, arī tās hibrīduzbrukumu dēļ. Draudu uztvere Ukrainas kara dēļ ir krasi mainījusies. Tāpat pieaudzis arī atbalsts atbildīgākai drošības un aizsardzības politikai," sacīja Rotere.
Pārmaiņas Vācijas sabiedrības viedoklī ir notikušas, bet pats pārmaiņu process vēl nav noslēdzies, norādīja eksperte.
"Vācijā mēs sakām, ka velns slēpjas detaļās. Ko tas konkrēti nozīmē? Kad jautājat vāciešiem, vai viņi atbalsta NATO, vai viņi atbalsta mūsu sabiedrotos, vai viņi atbalsta mūsu aizsardzības izdevumu palielināšanu, aptaujātie pārsvarā uz visiem jautājumiem atbildēs ar "jā". Bet tad, kad runa ir par konkrētākiem pasākumiem - vai jūs atbalstāt nodokļu paaugstināšanu, lai palielinātu aizsardzības izdevumus, vai jūs atbalstāt sava karaspēku nosūtīšanu uz ārzemēm -, atbalsts joprojām ir, taču tas samazinās," sacīja Rotere un skaidroja, ka tātad joprojām pastāv atšķirība starp šāda veida draudu uztveri un principiālu atbalstu savas valsts aizsardzībai.
Viņa uzsvēra, ka tieši sabiedrības locekļi jau faktiski uzņemas daļu no šīs aizsardzības stiprināšanas nastas, tātad priekšā ir vēl liels skaidrošanas darbs. Atbalsts sabiedrībā ir, taču tas vēl ir jāpārvērš plašā izpratnē par to, kāpēc Vācija to visu dara, ko tas nozīmē, kādas būs sekas, kāpēc tas ir svarīgi.
Rotere atzina, ka vāciešiem nav tāda pati draudu uztvere kā Latvijā, Polijā vai citās Baltijas valstīs, jo Vācija nav "frontes līnijas valsts".
"Tajā pašā laikā es atceros, ka tad, kad sākās karš, cilvēki tiešām baidījās. Viņi zvanīja Aizsardzības ministrijai un jautāja, vai ir sācies karš. Jau tolaik eksistēja skaidra draudu uztvere," sacīja eksperte.
Viņa piebilda, ka pārsvarā vācieši Krieviju un arī tās veiktās hibrīdaktivitātes uzskata par draudu.
"Lai gan neesam frontes līnijas valsts, pateicoties mūsu ekonomiskajai varai un politiskajam svaram, kā arī ģeogrāfijas dēļ, esam NATO aizsardzības loģistikas mugurkauls. Tāpēc arī mēs arvien biežāk kļūstam par Krievijas hibrīddarbību mērķi. Un cilvēki to saprot," sacīja Rotere.
Vācieši arī apzinās, ka valsts drošībai liels izaicinājums ir dezinformācija, tomēr daudziem vāciešiem joprojām ir grūti šo dezinformāciju atpazīt.
Visu interviju ar Roteri lasiet aģentūras LETA sadaļā "LETA+":
https://www.leta.lv/plus/140ED8B5-A241-4743-8613-F9F0B3DC85DD/
