Valsts prezidenta kanceleja piektdien, 19. jūnijā, rīkos sanāksmi, kurā uzklausīs pušu argumentus par Imigrācijas likumu, aģentūrai LETA pavēstīja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Savukārt lēmumu saistībā ar Imigrācijas likumu Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs "pieņems Satversmē noteiktajā termiņā". Atbilstoši Satversmes 69. pantam Valsts prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitajā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmajā dienā pēc to pieņemšanas.
Kā ziņots, Saeima 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Imigrācijas likumu, kas paredz būtiski pastiprināt migrācijas kontroli, pārskatīt trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, kā arī paredz iespējas ārzemniekiem saņemt TUA uz laiku līdz pieciem gadiem apmaiņā pret investīcijām.
Ar izmaiņām likuma 26. panta pirmajā daļā iekļauts jauns punkts, nosakot, ka TUA varēs piešķirt ārvalstniekam, kurš būs noslēdzis līgumu un veicis vismaz 150 000 eiro investīcijas uz vismaz pieciem gadiem valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekā. Papildus tam ārzemniekam valsts budžetā būs jāiemaksā 10 000 eiro.
Vienlaikus paredzēts, ka izsniegtā uzturēšanās atļauja būs spēkā tikai tad, ja tās darbības laikā attiecīgais fondu pārvaldnieks apliecinās, ka investīciju līgums nav izbeigts un ieguldījuma apjoms nav samazinājies zem 150 000 eiro.
Ar šo regulējumu iecerēts piesaistīt investīcijas tautsaimniecībai, vienlaikus nodrošinot stingrāku kontroli pār ieguldījumu saglabāšanu visā uzturēšanās atļaujas darbības laikā, pausts likuma anotācijā.
Partijas "Progresīvie" Saeimas frakcija aicina Valsts prezidentu neizsludināt Saeimas 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemto Imigrācijas likumu, kas paredz iespēju ārzemniekiem pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) uz laiku līdz pieciem gadiem, ja viņi veikuši 150 000 eiro pārskaitījumu valsts izveidotā ieguldījumu fondā un iemaksājuši valsts budžetā 10 000 eiro.
"Progresīvie" uzskata, ka pieņemtā norma atjauno agrāk plaši kritizētu un pēc tam atceltu mehānismu - tirgošanos ar uzturēšanās atļaujām. Partija uzsver, ka "zelta vīzas" tradicionāli saistītas ar drošības riskiem, tostarp nevēlamu personu ieceļošanu valstī, naudas izcelsmes pārbaudes problēmām, sankciju apiešanu, nelabvēlīgām izmaiņām nekustamo īpašumu tirgū.
"Progresīvie" uzskata, ka pirms likuma izsludināšanas ir jānodrošina šīs normas papildu izvērtēšana, vērtējot arī ekonomisko ietekmi un ietekmi uz Latvijas starptautisko reputāciju Šengenas zonas kontekstā, īpaši šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos.
Kā norāda "Progresīvie", pēc kritiskā "Moneyval" ziņojuma 2018. gadā un tam sekojošā starptautiskā spiediena Latvija veica fundamentālas izmaiņas Imigrācijas likumā un izbeidza Aināra Šlesera (LPV) 2010. gadā ieviesto "zelta vīzu" jeb TUA izsniegšanas praksi par investīcijām un nekustamo īpašumu iegādi, kā arī pastiprināja prasības patieso labuma guvēju uzskaitei. Pēc "Moneyval" ziņojuma Finanšu izlūkošanas dienests uzņēmās papildu atbildību, izvērtējot piedāvātās investīcijas, kuras tika ieguldītas apmaiņā pret TUA šajā laika posmā, apliecinot šī modeļa būtiskos riskus, norāda partijā.
