Rīgā augustā varētu sākt integrēta sociālās un veselības aprūpes pakalpojuma pilotprojektu, lai cilvēkiem ar sarežģītām aprūpes vajadzībām pēc izrakstīšanas no stacionāra nepieciešamo aprūpi koordinētu viens pakalpojuma sniedzējs dzīvesvietā, šodien izskanēja Veselības aprūpes koordinācijas padomes sēdē.
Pilotprojekta pamatideja paredz, ka cilvēks ar sarežģītām aprūpes vajadzībām saņem nepieciešamos pakalpojumus no viena pakalpojuma sniedzēja, kas koordinē aprūpi viņa dzīvesvietā. Iecerēts, ka tas palīdzētu nodrošināt nepārtrauktu aprūpi, samazināt risku atkārtoti nonākt slimnīcā, atvieglot ikdienu pacientiem un viņu tuviniekiem, kā arī efektīvāk izmantot pieejamos resursus. Tāpat tas nodrošinātu, ka cilvēks, kam pamatā nepieciešams sociāla rakstura pakalpojums, neatrodas stacionārā, bet gan saņem piemērotu pakalpojumu dzīvesvietā.
Veselības ministrija (VM) aģentūru LETA informēja, ka ir sagatavota ceļa karte - pacienta ceļš līdz pakalpojumam, kas paredz, ka ārstējošais ārsts pilotprojektā izvērtēs pacienta veselības stāvokli, savukārt slimnīcas sociālais darbinieks sadarbībā ar Rīgas Sociālo dienestu nodrošinās pacienta iekļaušanu integrētās aprūpes procesā.
Projekta laikā tikšot vērtēta koordinētas aprūpes efektivitāte, pacientu un viņu tuvinieku pieredze, kā arī ietekme uz veselības aprūpes sistēmu kopumā, norāda VM. Sagaidāms, ka integrētas aprūpes modelis palīdzēs nodrošināt nepārtrauktu atbalstu pēc izrakstīšanās no slimnīcas, samazinās atkārtotu hospitalizāciju risku, mazinās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu skaitu un atvieglos slogu ģimenes locekļiem. Integrētās aprūpes pilotprojekts Rīgā kalpošot arī kā praktisks modelis, kuru pēc izvērtēšanas varēs izmantot arī citās Latvijas pašvaldībās, norāda ministrijā.
Kā sēdē skaidroja Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte, sociālajai un veselības aprūpes jomai jāmeklē kopīgi risinājumi, jo sabiedrības novecošanās un aprūpes vajadzību pieaugums pārsniedz tikai sociālās jomas kapacitāti. Viņa norādīja, ka aprūpes dzīvesvietā saņēmēji lielākoties ir sievietes sākot no 75 gadu vecuma, turklāt 96% šī pakalpojuma saņēmēju ir izteiktas veselības aprūpes vajadzības.
Kondrāte uzsvēra, ka vajadzības ir plašas, bieži saistītas ar kustību un funkcionāliem traucējumiem. Savukārt ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs arvien biežāk nonāk cilvēki ar veselības aprūpes vajadzībām, piemēram, hemodialīzi vai atkarību no skābekļa padeves, lai gan sociālās aprūpes centri primāri ir sociālās aprūpes, nevis veselības aprūpes iestādes.
VM valsts sekretāra vietnieks veselības politikas jautājumos Svens Henkuzens norādīja, ka slimnīcām problēmas rodas brīdī, kad pacientu vairs nav pamata turēt stacionārā, bet nav skaidrs, kur viņu pēc izrakstīšanas novirzīt un kā nodrošināt turpmāko aprūpi. Šādā situācijā pacients paliek slimnīcā, kaut arī tā nav piemērotākā vide ilgstošai aprūpei.
Kondrāte sacīja, ka, skatoties uz cilvēka vajadzībām, jautājums nav tikai par to, kur pacientu aizvest vai kur ārstēt, bet gan par to, kā kopumā nodrošināt jēgpilnu aprūpi. Viņa arī uzsvēra, ka būtu skaidri jādefinē sociālā darbinieka statuss veselības aprūpes iestādē. Rīga, pēc viņas teiktā, ir vienīgā pašvaldība, kas sociālo darbinieku klātbūtni nodrošinājusi visās slimnīcās.
Savukārt veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka šāda pakalpojuma attīstīšana nepieciešama arī slimnīcu atslogošanai, jo pacientam labāk saņemt aprūpi mājās, nevis ilgstoši atrasties slimnīcā, kur pastāv augsts infekciju izplatības risks.
Sēdē izskanēja, ka pilotprojekta pirmais virziens būtu attiecīgo pacientu pāreja no stacionāra uz aprūpi mājās. Sākotnēji paredzēts iesaistīt 600 Rīgā deklarētus atbilstošās mērķgrupas iedzīvotājus. Kondrāte skaidroja, ka sākotnēji sistēmai būs jāmācās strādāt kopā, bet nākamajā posmā paredzēts pievērsties pacientiem ar smagākām, primāri sociālām problēmām.
Pilotprojektā plānots izmantot esošos pakalpojumu sniedzējus, ar kuriem jau ir līgumi, skaidroja Nacionālā veselības dienesta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja vietniece Madara Segliņa. Tālāk vērtēs, vai nepieciešams piesaistīt vēl citus pakalpojumu sniedzējus.
Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (P) vēlējās noskaidrot, vai līdz ar pilotprojektu ārsts jau stacionārā varēs nozīmēt aprūpi mājās un ģimenes ārsts vairs nebūs pirmais solis pakalpojuma saņemšanā. Kondrāte apstiprināja, ka pašvaldības sociālās palīdzības administrēšanas sistēmā SOPA sistēmā paredzēta jauna pazīme par integrētu aprūpi, pēc kuras tiktu pieņemts lēmums un sagatavots attiecīgs dokuments, lai pacientam pēc izrakstīšanās vairs nebūtu pašam jādomā, kur saņemt nepieciešamos pakalpojumus.
Kondrāte atzīmēja, ka pakalpojuma nodrošināšanai būtu jāsakārto digitālā sistēma - nepieciešams "sadraudzināt" SOPA ar e-veselību. Sistēmā SOPA paredzēts iestrādāt "jaunu pazīmi" - integrēto aprūpi. Viņa norādīja, ka būtu ideāli, ja ģimenes ārsts e-veselībā uzreiz saņemtu informāciju, ka pacients pēc izrakstīšanas no stacionāra saņem integrētās aprūpes pakalpojumu.
Diskusijā uzsvērts, ka būtisks jautājums būs finansējums. Kondrāte, atbildot uz jautājumu par finansējuma pieejamību, norādīja, ka pašlaik jāstrādā esošā budžeta ietvaros. Henkuzens savukārt sacīja, ka nākamā gada budžetā šis jautājums ir viena no prioritātēm, tomēr tas būs atkarīgs no piešķirtā finansējuma.
Noslēgumā Abu Meri uzsvēra, ka nākamo desmit līdz 20 gadu laikā cilvēku skaits ar šādām aprūpes vajadzībām būtiski pieaugs, tāpēc labklājības un veselības jomai jāsāk ciešāk sadarboties. Viņaprāt, jāvirzās arī uz to, ka sociālais darbinieks ir daļa no komandas universitāšu slimnīcās.
Kā ziņots, Rīgas domes Portretu zālē šodien notika Veselības aprūpes koordinācijas padomes sēde, kurā spriež par veselības aprūpes un sociālās jomas sadarbības jautājumiem, integrētu pakalpojumu attīstību un risinājumiem rīdzinieku veselības uzlabošanai. Sēdi rīko Rīgas pašvaldība un VM.
