Līdz 76,9% Latvijā ārstēto pacientu ar multirezistentu vai rifampicīna rezistentu tuberkulozi ilgtermiņa novērošanā dzīvoja bez slimības recidīva, liecina starptautisks pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "The Lancet Regional Health Europe".
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pārstāve Lineta Mikša, pētījums balstīts Latvijas nacionālās tuberkulozes programmas datos un RAKUS Tuberkulozes un plaušu slimību centra pieredzē. Pētījumā analizēti visi Latvijā ārstētie pacienti ar multirezistentu vai rifampicīna rezistentu tuberkulozi laikposmā no 2005. līdz 2021. gadam.
Šī tuberkulozes forma ir īpaši sarežģīti ārstējama, jo slimības izraisītājs ir izturīgs pret daļu no būtiskākajiem tuberkulozes ārstēšanā lietotajiem medikamentiem. Ārstēšana šādos gadījumos ir ilgāka, sarežģītāka un prasa individuāli pielāgotu terapiju un rūpīgu pacienta uzraudzību.
Latvijas pacientiem ārstēšanas režīmi tika pielāgoti individuāli tuberkulozes ekspertu konsīlija uzraudzībā, un pētījuma rezultāti ļauj plašāk vērtēt šādas pieejas nozīmi ārstēšanas iznākumā. Tie rosina skatīties ne tikai uz terapijas noslēguma brīdi, bet arī uz pacienta veselības stāvokli ilgākā laikā pēc ārstēšanas pabeigšanas.
Latvijas pieredzi starptautiskajā pētījumā pārstāv RAKUS Tuberkulozes un plaušu slimību centra 7.nodaļas vadītāja un Pasaules Veselības organizācijas Sadarbības centra Latvijā vadītāja Līga Kukša, bet pētījuma autoru vidū ir arī centra speciālistes Vija Riekstiņa un Evita Biraua.
Pētījuma rezultāti apliecina, ka multirezistentas tuberkulozes ārstēšanā izšķiroša nozīme ir ne tikai medikamentiem, bet arī rūpīgam un profesionālam darbam visa ārstēšanas procesa laikā, norāda Kukša. Speciāliste skaidro, ka Latvijā katrs sarežģīts tuberkulozes gadījums tiek izvērtēts ekspertu konsīlijā, kas ļauj individuāli pielāgot ārstēšanu un pieņemt klīniski pamatotus lēmumus. Tieši šāda pieeja palīdz sasniegt labākus ilgtermiņa rezultātus un nodrošināt, ka pacienti pēc ārstēšanas dzīvo bez slimības recidīva, uzsver Kukša.
Pētījumā īpaši izcelta precīzi piemeklētas terapijas nozīme. Labāki ārstēšanas rezultāti bija saistīti ar vismaz trīs efektīvu, pret konkrēto tuberkulozes izraisītāju jutīgu zāļu lietošanu ārstēšanas režīmā. Ļoti īsi ārstēšanas režīmi līdz deviņiem mēnešiem bija saistīti ar sliktākiem ilgtermiņa rezultātiem, savukārt vidēja ilguma ārstēšana no 10 līdz 17 mēnešiem sniedza līdzvērtīgus rezultātus garākiem ārstēšanas režīmiem.
Pētījuma autori rosina multirezistentas tuberkulozes ārstēšanas rezultātus vērtēt plašāk, iekļaujot ilgtermiņa iznākumus, piemēram, dzīvildzi bez atkārtotas saslimšanas. Šāda pieeja ļauj labāk novērtēt pacienta reālo ieguvumu pēc ārstēšanas un palīdz pilnveidot tuberkulozes aprūpes kvalitāti.
Pētījuma iniciatori ir Tomas Teo Brems no Borsteles Pētniecības centra, Leibnicas Plaušu centra Vācijā, un profesors Kristofs Lange no Borsteles Pētniecības centra un Lībekas Universitātes. Nozīmīgu darbu pētījuma sagatavošanā četru gadu garumā ieguldīja arī Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studente Sofija Šarlote Meijere.
Šomēnes publicēta arī "The Lancet Regional Health Europe" saruna raidierakstā, kurā Kukša un profesors Lange skaidro pētījuma nozīmi un praktisko ietekmi tuberkulozes ārstēšanā.
Pilns pētījums pieejams žurnālā "The Lancet Regional Health Europe" https://www.thelancet.com/journals/lanepe/article/PIIS2666-7762(26)00088-8/fulltext
