Mākslīgā intelekta izmantošana ikdienas uzdevumu veikšanai var atstāt būtisku ietekmi uz cilvēka domāšanu un spēju mācīties. Jaunā zinātniskā pētījumā secināts, ka šī tehnoloģija pakāpeniski var vājināt cilvēka spēju patstāvīgi domāt.
Pētnieki norāda, ka regulāra paļaušanās uz mākslīgo intelektu var novest pie tā, ka cilvēki kļūst arvien mazāk motivēti risināt problēmas paši. Tas var izpausties kā samazināta neatlaidība un lielāka vēlme padoties, sastopoties ar kaut vismazākajām grūtībām.
Pētījumu veica starptautiska komanda no Oksfordas Universitātes, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta, Kalifornijas Unicersitātes Losandželosā un Kārnegija Melona universitātes. Tajā tika analizēts, kā cilvēki veic uzdevumus ar un bez mākslīgā intelekta palīdzības.
Samazināta neatlaidība un sliktāki rezultātiPētījums laikā dalībniekiem tika uzdoti dažādi uzdevumi, piemēram, matemātiskās domāšanas un teksta izpratnes uzdevumi. Rezultāti parādīja, ka pat īslaicīga mākslīgā intelekta izmantošana var ietekmēt cilvēka spējas.
“Pēc tikai 10 minūtēm problēmu risināšanas ar mākslīgā intelekta palīdzību cilvēki, kuri zaudēja piekļuvi tam, uzrādīja sliktākus rezultātus un biežāk padevās nekā tie, kuri to nekad nebija izmantojuši,” norāda pētnieki.
Pētnieki uzsver, ka šie ieguvumi no mākslīgā intelekta izmantošanas var būt maldinoši, jo tiem ir augstas kognitīvās izmaksas: “Šie rezultāti rada steidzamus jautājumus par mākslīgā intelekta ikdienas lietošanu kumulatīvo ietekmi uz cilvēka neatlaidību un domāšanu.”
Ilgtermiņa sekas var būt nopietnasZinātnieki uzsver, ka neatlaidība ir viens no svarīgākajiem faktoriem mācīšanās procesā. Ja tā tiek vājināta, var tikt ietekmēta arī spēja attīstīt sarežģītākas prasmes.
“Šie atklājumi ir satraucoši, jo neatlaidība ir pamats prasmju apgūšanai un viens no spēcīgākajiem ilgtermiņa mācīšanās rādītājiem,” norāda pētnieki.
Pētījuma autori brīdina, ka ilgstoša mākslīgā intelekta izmantošana var radīt problēmas, kas laika gaitā kļūst arvien izteiktākas.
“Brīdinām, ka, ja šādi efekti uzkrājas, ilgstoši lietojot mākslīgo intelektu, pašreizējās sistēmas, kas optimizētas īstermiņa ērtībai, var sākt vājināt tieši tās cilvēka spējas, kuras tām vajadzētu atbalstīt,” skaidro pētnieki.
“Vārītās vardes” efektsPētnieki šo procesu nodēvējuši par tā saukto vārītās vardes efektu. Tas nozīmē, ka izmaiņas notiek pakāpeniski un sākumā šķiet nenozīmīgas, līdz kļūst nopietnas.
Šī metafora apraksta situāciju, kurā pakāpeniskas pārmaiņas netiek pamanītas, līdz ir par vēlu tās novērst.
Eksperti aicina būt piesardzīgiem.
Pētījuma līdzautore Greisa Liu uzsver, ka problēma nav tik vienkārša, kā varētu šķist: “Tas nav par to, ka mākslīgais intelekts mūs padara stulbākus – tas ir daudz niansētāk.”
Viņa norāda, ka svarīga ir tā sauktā produktīvā piepūle, kas palīdz attīstīt prasmes.
“Ja mākslīgais intelekts šo piepūli regulāri aizstāj, patstāvīgās domāšanas spējas attīstās vājāk,” skaidro Lui.
Taču pētnieki neiesaka pilnībā atteikties no mākslīgā intelekta izmantošanas, bet gan izmantot to pārdomāti. Viņi uzsver, ka nākotnē būs nepieciešami vēl plašāki pētījumi, lai pilnībā izprastu mākslīgā intelekta ietekmi uz cilvēka domāšanu un mācīšanās spējām.
