Situācija, kad pie slimnīcas uzņemšanas vienlaikus gaida vairākas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, skaidri parāda nepietiekamu sistēmas gatavību krīzes apstākļiem, aģentūrai LETA ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāvja Mika Dūča starpniecību pauda dienesta vadītāja Liene Cipule.
Kā otrdien vēstīja Latvijas Televīzija, pie Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) uzņemšanas nodaļas mēdz veidoties stundām gari NMPD brigāžu sastrēgumi. Pirmdien kādai brigādei līdz pacienta nodošanai nācies gaidīt gandrīz divas stundas. Līdzīga situācija bija izveidojusies arī pērn martā.
Cipule norāda, ka patlaban spēkā esošais hospitalizācijas plāns neparedz pacientu plūsmu novirzīšanu ikdienā, bet tikai gadījumos, kad slimnīca ir izziņojusi ārkārtas situāciju, kas pamatota ar būtisku pacientu pieplūdumu vai tehniskām problēmām.
Pacientu pārvirzīšana bieži nav iespējama, jo citas ārstniecības iestādes nenodrošina visus nepieciešamos profilus, savukārt PSKUS nodrošina unikālas specializācijas, skaidro Cipule.
Pēc viņas teiktā, principā plūsmu varētu novirzīt uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, taču nav sakārtoti savstarpējie norēķini un finansēšana starp slimnīcām. Vienlaikus NMPD vadītāja uzsver, ka šāda pieeja nevar kļūt par ikdienas praksi, jo tā palielina NMPD transportēšanas laikus un degvielas patēriņu, kā arī samazina reaģētspēju.
Situācijās, kad pie slimnīcas uzņemšanas vienlaikus gaida vairākas brigādes, konkrētajā teritorijā faktiski iestājas augsta riska situācija - brigādes nav pieejamas izsaukumiem, un iedzīvotājiem neatliekamā palīdzība jāgaida būtiski ilgāk, atzīmē Cipule.
Viņa uzsver, ka tas tiešā veidā apdraud pacientu drošību, jo neatliekamos stāvokļos laiks līdz palīdzības saņemšanai ir izšķirošs.
Dienesta vadītājas pauž, ka slimnīcu nespēja savlaicīgi uzņemt pacientus rada sistēmisku risku visai neatliekamās medicīniskās palīdzības ķēdei - brigādes tiek aizkavētas, samazinās operativitāte un pieaug iespējamība, ka smagos gadījumos palīdzība netiek sniegta pietiekami ātri.
Cipule arī norāda, ka šī situācija skaidri parāda nepietiekamu sistēmas gatavību krīzes apstākļiem. Viņa min piemēru, ka Ukrainā, Zaporižjā slimnīcā, kas esot salīdzināma ar Rīgas lielajām universitātes slimnīcām, vienas stundas laikā nogādāti 20 smagi cietuši pacienti no drona trieciena mikroautobusam. Slimnīca spējusi viņus uzņemt, nodrošinot ārstēšanu operāciju zālēs, novērošanu nodaļās un palīdzību intensīvajā terapijā, turklāt tas viss noticis paralēli ikdienas pacientu plūsmai.
Cipule uzsver, ka dienests jau vairākus gadus piedāvā konkrētus sistēmiskus risinājumus. Ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz pacienta pārņemšanu no brigādes ne vēlāk kā 15 minūšu laikā, bet kritiskos gadījumos - nekavējoties. Diemžēl šī iniciatīva līdz šim nav virzīta tālāk, un rezultātā problēmas saglabājas, norāda NMPD direktore.
Lai novērstu riskus, nepieciešams skaidrs normatīvais regulējums, efektīva slimnīcu kapacitātes pārvaldība un aktīva Veselības ministrijas (VM) iesaiste. Pretējā gadījumā rindas pie slimnīcām un ar to saistītie apdraudējumi pacientu drošībai turpināsies, uzsver dienesta vadītāja.
Kā ziņots, Stradiņa slimnīca aģentūrai LETA skaidroja, ka pacientu plūsmas problēmas slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā nav saistītas tikai ar centra darbu, bet arī ar kopējo slimnīcas noslodzi, pieejamo gultasvietu skaitu un pacientu ārstēšanas sarežģītību.
Neatliekamās medicīnas centrā pacientu plūsma diennakts laikā ir ļoti mainīga. Piemēram, ir periodi, kad vairāku stundu laikā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes neierodas, bet ir arī situācijas, kad vienlaikus ierodas vairākas brigādes ar pacientiem, kuriem nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība.
Slimnīca neuzskata, ka šādas situācijas būtu norma, taču atsevišķos periodos tās atkārtojas, īpaši augstas noslodzes un sarežģītu pacientu pieplūduma apstākļos.
Šī gada pirmajos piecos mēnešos PSKUS Neatliekamās medicīnas centrā palīdzību saņēmuši 25 686 pacienti jeb vidēji 170 pacienti diennaktī, norāda Kļaviņa, vienlaikus uzsverot, ka slimnīcas darbu raksturo ne tikai pacientu skaits, bet arī viņu veselības stāvokļa sarežģītība. PSKUS nonāk pacienti ar vairākām smagām saslimšanām vienlaikus, kuriem nepieciešama plaša diagnostika, dažādu specialitāšu ārstu iesaiste un nereti arī ārstēšana intensīvās terapijas apstākļos.
Pacientu nogādāšanu ārstniecības iestādēs organizē NMPD atbilstoši hospitalizācijas plānam, pacienta veselības stāvoklim un nepieciešamajam ārstēšanas profilam. Kļaviņa norāda, ka PSKUS kā universitātes slimnīca nodrošina virkni augsti specializētu pakalpojumu, kas citās ārstniecības iestādēs nav pieejami, tādēļ daudzos gadījumos pacientu nogādāšana tieši Stradiņa slimnīcā ir medicīniski pamatota.
PSKUS regulāri sadarbojoties ar VM un NMPD, lai pilnveidotu pacientu plūsmas organizāciju visas veselības aprūpes sistēmas līmenī.
Arī patlaban tiek īstenoti vairāki pasākumi, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu pacientu virzību no Neatliekamās medicīnas centra uz ārstniecības nodaļām.
Nepieciešamības gadījumā pacienti tiek izvietoti arī ārpus profila nodaļām, lai atbrīvotu vietas neatliekamās palīdzības pacientu uzņemšanai. Slimnīcā atzīst, ka tas nav ideāls risinājums, taču tas ļauj nodrošināt ārstēšanas nepārtrauktību augstas noslodzes situācijās.
Ilgtermiņā pacientu plūsmas organizēšanā būtiska nozīme būs infrastruktūras attīstībai, kā arī visas veselības aprūpes sistēmas sadarbībai, pauž slimnīcā.
