Krievija atsakās pieņemt pašas sāktā kara neveiksmi, uzsvēra Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes ANO Drošības padomes (DP) sēdē par miera un drošības uzturēšanu Ukrainā.
Viņa akcentēja, ka ANO DP uzmanībai jābūt pievērstai Krievijas karam pret Ukrainas iedzīvotājiem. Vēstniece atgādināja, ka 1. un 2. jūnijā Krievija īstenoja gaisa uzbrukumu, kurā tika izmantoti 656 droni un 73 raķetes.
Pavļuta-Deslandes atzīmēja, ka uzbrukumos tika nogalināti 23 iedzīvotāji, savukārt ievainojumus guva 145 cilvēki. Tāpat viņa minēja, ka tikai Kijivā vien bojātas 11 izglītības un piecas medicīnas iestādes. Viņa norādīja, ka naktī uz svētdienu Krievijas drons trāpīja Ukrainas Centrālajai izlietotās kodoldegvielas glabātavai Čornobiļā. Vēstniece secināja, ka no bīstamas katastrofas šķīra daži simti metru.
"Pierādījumi ir nepārprotami. Ikviena pārbaudīta statistika un ikviens ANO ziņojums liecina par Krievijas uzbrukumu turpmāku eskalāciju pret Ukrainas iedzīvotājiem," sēdē pauda Latvijas vēstniece ANO.
Viņa atzīmēja, ka gada pirmajā ceturksnī Ukrainā notikuši 190 uzbrukumi veselības aprūpes iestādēm, tostarp dzemdību namiem, bet vairāk nekā 200 izglītības iestādes ir bojātas vai iznīcinātas. Pavļuta-Deslandes vērsa uzmanību uz to, ka cietušo bērnu skaits pieaudzis par 49%.
Pēc vēstnieces paustā, sākotnējie ziņojumi liecina, ka šī gada maijs Ukrainas iedzīvotājiem bija "nāvējošākais mēnesis" kopš 2022. gada aprīļa. Pavļuta-Deslandes uzsvēra, ka starp tā dēvētajiem Krievijas "leģitīmajiem mērķiem" bija "sērojošas ģimenes, kas Sumos piedalījās bērēs".
Latvijas vēstniece ANO akcentēja, ka pirms nedēļas Krievijas bruņotie un drošības spēki tika iekļauti ANO sarakstā saistībā ar sistemātisku seksuālās vardarbības izmantošanu pret karagūstekņiem un aizturētajiem iedzīvotājiem. Viņa atsaucās uz ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja iepriekš ziņoto, ka 98,9% atbrīvoto atklājuši, ka, atrodoties Krievijas varasiestāžu kontrolē, tikuši spīdzināti, 75% no viņiem tikuši pakļauti seksuālai vardarbībai, bet 63% - atkārtoti.
"Mēs sasaucam sēdi pēc sēdes, cenšoties vest pie saprāta ANO Drošības padomes pastāvīgo dalībvalsti. Un ikreiz mēs paužam vienu un to pašu skarbo vēstījumu - Krievija, pārtrauc nogalināt iedzīvotājus un humānās palīdzības darbiniekus. Izbeidz savu agresijas karu," pauda Pavļuta-Deslandes.
Viņa uzsvēra, ka Krievija turpina noraidīt realitāti un atsakās pieņemt pašas sāktā kara neveiksmi, vienlaikus aizvien vairāk nelikumīgi vervējot cilvēkus no Āfrikas, Amerikas kontinenta un Āzijas valstīm, manipulējot ar viņiem un izdarot uz viņiem spiedienu. Vēstniece akcentēja, ka Krievija nespēj uzturēt vervēšanu līmenī, kas būtu pietiekams tās zaudējumu kompensēšanai.
Pavļuta-Deslandes pievērsās arī Krievijas kara ekonomikai, kas, viņasprāt, sistēmiski degradējas - inflācija netiek pietiekami atspoguļota, tuvojas banku krīze, bet budžeta iztrūkums patlaban sasniedz 150% no tā, ko Krievijas Finanšu ministrija bija prognozējusi šim gadam. Pēc viņas paustā, tagad tiek gaidīts, ka tieši privātie uzņēmumi finansēs kara centienus.
"Krievijai situācija tikai pasliktināsies. Ukraina kļūst spēcīgāka. Un tai ir inovāciju priekšrocība. Ukraina ir kļuvusi par drošības atbalstu Eiropai un partneriem Līča reģionā. Ukraina gūst panākumus teritorijas atbrīvošanā," atzīmēja vēstniece, retoriski jautājot, kad Krievija sapratīs, ka tās karš nekur neved.
Latvijas vēstniece ANO vērtēja, ka neviens nevēlas mieru vairāk par Ukrainu. Viņa atzīmēja, ka aizvadīto dienu laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publiski un oficiāli atkārtoti paudis aicinājumu uz sarunām un pamieru, savukārt Krievijas diktators Vladimirs Putins viņa vēstuli esot izsmējis un noraidījis.
Pavļutas-Deslandes ieskatā tas vēlreiz publiski apstiprina, ka Krievija nevēlas runāt un tā nevēlas ne pamieru, ne mieru. Viņasprāt, Krievija ir vienīgais šķērslis mieram.
Viņa uzsvēra, ka Latvija atbalsta turpmāko rīcības ceļu, ko iezīmēja Francijas, Lielbritānijas un Vācijas līderi. Vēstniece apliecināja, ka Latvijas atbalsts Ukrainas suverenitātei, teritoriālajai integritātei un politiskajai neatkarībai ir nelokāms.
Vēstniece rezumēja, ka Krievija, kura sāka šo karu, var to izbeigt, pārtraucot uzbrukumus iedzīvotājiem, izvedot savus spēkus un atstājot Ukrainas suverēno teritoriju. Viņa akcentēja, ka laiks pamieram ir tagad.
Jau rakstīts, ka Ukrainas prezidents Zelenskis, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs svētdienas vakarā, tiekoties Londonā, vienojušies par pamatnosacījumiem taisnīga miera panākšanai Ukrainā.
Četru valstu līderi "atbalstīja priekšlikumu par tiešu dialogu starp Ukrainu un Krieviju - ar aktīvu ASV un Eiropas līdzdalību -, lai panāktu pamieru un veicinātu turpmākas sarunas", teikts viņu kopīgajā paziņojumā.
Tajā sacīts, ka tikšanās dalībnieki vienojušies par pieciem nosacījumiem, kas jāievēro, lai panāktu "taisnīgu un ilgstošu" vienošanos par kara ar Krieviju izbeigšanu.
Vispirms nepieciešams tūlītējs pamiers, un Putinam jāpiekrīt pilnīgai karadarbības pārtraukšanai, norādīts paziņojumā. Tāpat tajā teikts, ka pašreizējai frontes līnijai jābūt sarunu sākumpunktam.
Robežas nedrīkst mainīt ar spēku, un ir pilnībā jāievēro Ukrainas suverēnās tiesības veidot alianses, arī ar NATO, uzsvēruši četru valstu līderi.
Viņi norādījuši, ka nepieciešamas ticamas juridiskas drošības garantijas Ukrainai. Tām būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc pamiera noslēgšanas, un tajās būtu jāietver starptautisko spēku izvietošana Ukrainā.
Paziņojumā teikts, ka Krievijas līdzekļiem jāpaliek iesaldētiem, līdz Krievija kompensēs visus zaudējumus.
Četru valstu līderi uzsvēruši, ka miera līgumā jāņem vērā Eiropas drošības intereses, un jebkurām sarunām, kurās iesaistīta Eiropas Savienība (ES) un NATO, nepieciešama attiecīgi ES un tās dalībvalstu un Ziemeļatlantijas alianeses dalībvalstu piekrišana.
Jau ziņots, ka Zelenskis pagājušajā nedēļā atklātā vēstulē Putinam ierosināja divpusēju tikšanos, taču Putins šo priekšlikumu noraidīja.
