Rīgas pašvaldības Pretkorupcijas stratēģija 2026.-2029. gadam paredz stiprināt iepirkumu uzraudzību un mēģināt veicināt sabiedrības uzticēšanos.
Stratēģiju šodien apstiprināja Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komiteja.
Kopumā stratēģijā izvirzīti četri mērķi. Pašvaldība apņēmusies stiprināt publisko iepirkumu integritāti un uzraudzību. Stratēģijā norādīts, ka caurskatāms un godprātīgs publisko iepirkumu process ir viens no stūrakmeņiem labas pārvaldības nodrošināšanā un pašvaldības resursu efektīvā izmantošanā.
Iedzīvotāji sagaida, ka nodokļos iemaksātie līdzekļi tiks izmantoti atbildīgi un ar maksimālu atdevi, klāstīts stratēģijā. Savukārt efektīvs iepirkumu process nodrošina, ka par pieejamajiem resursiem tiek iegādāti iespējami kvalitatīvākie pakalpojumi un preces par labāko iespējamo cenu, spriež pašvaldība.
Tāpat uzsvērts, ka atklātība un pārskatāmība iepirkumu procesos būtiski samazina korupcijas iespējamību, mazinot sabiedrības aizdomas par negodprātīgu rīcību.
Kā otrs mērķis stratēģijā minēta nepieciešamība palielināt sabiedrības un darbinieku uzticēšanos pašvaldības institūcijām. Tas esot viens no būtiskākajiem sabiedrības stabilitātes, drošības un ilgtspējīgas attīstības stūrakmeņiem, skaidrots stratēģijā. Lai šo uzticēšanos stiprinātu un noturētu ilgtermiņā, nepieciešama konsekventa pieeja, kas balstīta uz savstarpēji saistītiem pamatprincipiem - caurskatāmību, ētisku rīcību un efektīvu pārvaldību.
Trešais mērķis ir darbinieku integritātes un profesionālās ētikas stiprināšana. Tas esot stratēģisks nosacījums efektīvai, caurskatāmai un sabiedrības interesēm atbilstošai pārvaldībai. Savukārt ceturtais mērķis paredz stiprināt sabiedrības iesaisti un pašvaldības iestāžu kapacitāti korupcijas un interešu konfliktu atklāšanā.
Stratēģijā norādīts, ka sabiedrības līdzdalība un institūciju kapacitāte ir būtiski elementi korupcijas apkarošanā.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā, šodien komisijas sēdē piedalījies valsts kontrolieris Edgars Korčagins un Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis. Sēdē klātesošie vērtējuši atziņas no pēdējām revīzijām Rīgas pašvaldībā, kā arī citās pašvaldību revīzijās gūtās atziņas un ieteikumus, kas var noderēt arī Rīgas domes darbā.
Valsts kontroles pārstāvji kā pozitīvus piemērus Rīgas pašvaldības darba uzlabošanā saistībā ar iepriekšējām revīzijām minējuši vienotu principu ieviešanu pašvaldības īpašumu apsekošanā un uzturēšanā, kā arī veiktos centralizācijas pasākumus, kas mazinājuši birokrātiju un ļāvuši ietaupīt līdzekļus.
Tāpat Valsts kontroles pārstāvji iepazīstinājuši komisijas locekļus ar sagatavoto Pašvaldību rokasgrāmatu, kas sniedz informāciju par īpašumu un kapitālsabiedrību pārvaldību, maksas pakalpojumu un sociāla atbalsta sniegšanu, kā arī citām jomām.
Sēdes laikā Valsts kontroles pārstāvji uzsvēruši, ka turpmākajā darbā īpaša nozīme labas pārvaldības jautājumos Rīgā būs revīzijai "Rīgas valstspilsētas pašvaldības institucionālās organizācijas un resursu izmantošanas lietderība". To plānots pabeigt līdz šī gada noslēgumam.
Komisija norāda, ka izmantos Valsts kontroles revīzijas ieteikumus "caurspīdīgas, atbildīgas un uz iedzīvotājiem vērstas pārvaldības stiprināšanai".
Pretkorupcijas un labas pārvaldības komisijas sēdē informējusi komisijas priekšsēdētāja Inese Voika (JV) atzīmējusi, ka aktīva sadarbība ar Valsts kontroli Rīgai ir ļoti svarīga pārvaldības uzlabošanai. Komisijas sēdē viņa guvusi pārliecību, ka pašvaldība daudzus no Valsts kontroles ieteikumiem jau ir ieviesusi, un tas arī turpmāk būs komisijas uzmanības lokā. Šodienas sēdē gūtās atziņas tikšot izmantotas, lai stiprinātu pašvaldības Pretkorupcijas stratēģiju 2026.- 2029. gadam.
Rīgas pašvaldības Pretkorupcijas un labas pārvaldības komisija tikai izveidota 2025. gada beigās. Komisijā darbojas vairāki deputāti, Rīgas pilsētas izpilddirektors, kā arī Centrālās administrācijas Audita un revīzijas pārvaldes vadītājs un Cilvēkresursu pārvaldes vadītājs.
Komisija turpinot iepriekšējās pretkorupcijas komisijas darbu, bet ar paplašinātu fokusu uz labas pārvaldības principu ieviešanu, tostarp iepirkumu sistēmas pilnveidošanu, digitālo risinājumu attīstību un sabiedrības iesaisti korupcijas novēršanā, skaidro domē.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo modeli jaunā komisija ieguvusi plašākas pilnvaras labas pārvaldības veicināšanā. Tā ne tikai uzraudzīs pretkorupcijas stratēģijas īstenošanu, bet arī izvērtēs iepirkumu sistēmu un pilnveidos atklātības mehānismus.
Vienlaikus komisija sekmēšot labas pārvaldības principu ieviešanu interešu pārstāvības procesos, kā arī izvērtēs un uzlabos pašvaldības digitālos risinājumus, lai nodrošinātu lielāku caurspīdīgumu.
Līdztekus komisija apņēmusies veicināt ētiskuma un godprātības stiprināšanu administratīvajā darbā un autonomajās funkcijās, noskaidrot sabiedrības viedokli, kā arī nodrošināt komunikāciju, iesaistot iedzīvotājus korupcijas risku mazināšanā.
Komisija strādā kā konsultatīva un koordinējoša institūcija, lai veicinātu Rīgas domes centienus stiprināt pārvaldības kvalitāti, reaģējot uz sabiedrības prasībām pēc lielākas atklātības un efektivitātes.
Stratēģija tiks īstenota laika posmā no 2026. līdz 2029. gadam, un tās izpildi politiskā līmenī uzraudzīs Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.
