Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija aicinājusi KNAB un Valsts ieņēmumu dienestu izvērtēt iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu un interešu konfliktus Rīgas siltumapgādes sistēmā. Komisija secinājusi, ka vairāku gadu garumā galvaspilsētā nav pilnvērtīgi izmantots lētākais TEC siltums, kas iedzīvotājiem varēja izmaksāt desmitiem miljonu eiro.
Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija savā gala ziņojumā secinājusi, ka Rīgas centralizētajā siltumapgādē gadiem ilgi pastāvējuši nopietni sistēmiski trūkumi, kas varējuši radīt būtisku sadārdzinājumu iedzīvotājiem.
Komisija aicinājusi KNAB un Valsts ieņēmumu dienestu izvērtēt iespējamu publiskas mantas izšķērdēšanu, amatpersonu bezdarbību, interešu konfliktus un citas iespējamās nelikumības. Deputāti norāda, ka laika posmā no 2022. līdz 2025. gadam ievērojami apjomi TEC saražotā atlikumsiltuma faktiski tika “izmesti gaisā”, kamēr paralēli tika iepirktas dārgākas siltumenerģijas jaudas no neatkarīgajiem ražotājiem.
Komisijas aplēses liecina, ka neizmantotais lietderīgais atlikumsiltums sasniedza aptuveni 1,3 miljonus megavatstundu, bet neatkarīgo ražotāju piegādātās siltumenerģijas apjoms bija aptuveni trīs miljoni megavatstundu.
Pēc komisijas vērtējuma, tas patērētājiem varēja radīt pārmaksu 62,5 līdz 78,8 miljonu eiro apmērā.
Deputāti uzskata, ka arī valsts atbalsts iedzīvotājiem enerģētikas krīzes laikā varētu būt bijis mazāks, ja sistēma darbotos efektīvāk. 2022. un 2023. gadā valsts atbalsts siltumenerģijai pārsniedza 140 miljonus eiro. Ziņojumā uzsvērts, ka problēma nav tikai par cenām. Komisija secinājusi, ka dubultas siltuma ražošanas dēļ atmosfērā papildus nonākuši aptuveni 295 000 tonnu CO2.
Atbildība tiek attiecināta uz vairākām institūcijām un uzņēmumiem. Kritika veltīta SPRK, Konkurences padomei, Klimata un enerģētikas ministrijai, Ekonomikas ministrijai, kā arī “Rīgas siltums” akcionāriem. Komisija uzskata, ka ilgstoši nav bijis skaidra atbildības centra un trūcis rīcības problēmu novēršanai.
Ziņojumā pieminēta arī TEC “Imanta” situācija — deputātu ieskatā tur izveidotais koģenerācijas energobloks faktiski pamests bez savlaicīga stratēģiska lēmuma, vienlaikus turpinot maksāt par infrastruktūras uzturēšanu. Komisija secinājusi, ka esošā siltuma iepirkumu sistēma nav nodrošinājusi reālu konkurenci un nav garantējusi zemāko iespējamo cenu gala patērētājiem.
Deputāti piedāvā vairākas izmaiņas — noteikt prioritāti lētākajam pieejamajam siltumam, nostiprināt atlikumsiltuma izmantošanu un pārskatīt siltumenerģijas tirgus modeli.
Vienlaikus gala ziņojumam pievienots arī atsevišķs deputāta Uģa Rotberga viedoklis. Viņš kritizē vairākus komisijas secinājumus un brīdina, ka daļa priekšlikumu var būt tehniski vai ekonomiski problemātiski, īpaši attiecībā uz TEC darbību un elektroenerģijas tirgus principiem.
Diskusijas par Rīgas siltumapgādes modeli tuvākajos mēnešos, visticamāk, turpināsies arī politiskā līmenī, jo jautājums skar gan iedzīvotāju rēķinus, gan valsts enerģētisko drošību.
