"Reforma paredz, ka līdz ar finanšu nozares uzraudzības maiņu, PTAC ir jāatlaiž visi finanšu pakalpojumu uzraudzības darbinieki un attiecīgi tiks samazināts PTAC budžets. Taču, kā redzams no likumprojekta, Latvijas Banka jau provizoriski paredz, ka tās izmaksas būs vairāk kā divas reizes lielākas nekā PTAC. Līdz ar to paliek jautājums par reformas efektivitāti un birokrātiskā sloga samazināšanu."
Siliņas valdība savā pēdējā pirms aiziešanas vēsturē sēdē tomēr iecerējusi izskatīt “reformu”, kas paredz finanšu kompāniju uzraudzības funkciju nodošanu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra Latvijas Bankai. Pret reformu iestājas Ekonomikas ministrija, biedrība “Fintech Latvija Asociācija”, kā arī vairākas citas nevalstiskās organizācijas. Galvenais iebildums – reforma nav kā nākas izdiskutēta, nav arī zināms, kāds labums no tā būs nebanku kreditētājiem un, galvenais, patērētājiem.
"Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir iestājies pret šo reformu. Pēc būtības PTAC nav pret reformu kā tādu, bet pret reformu, kas ir neskaidra, nesaprotama un neizvērtēta. Mūsu lielākais uztraukums ir, ka nav nekādas skaidrības un nekur nav aprakstīts, kas tad būs labāk vai kas tagad ir slikti tieši patērētājiem un sabiedrībai. Reformā runā par to, ka varētu koncentrēt uzraudzību, bet par patērētāju tiesībām un palīdzību patērētājiem, ar ko PTAC līdz šim ir ļoti veiksmīgi darbojies, nav minēts nekas", - intervijā LA.LV skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Zaiga Liepiņa.
PTAC direktore pārliecināta: reforma kāda labuma vietā nesīs tikai zaudējumus: "Manā uztverē šeit nav nekāda ieguvuma. Modelējot aprēķinu pēc piedāvātā uzraudzības modeļa, kur fiksētā uzraudzības maksa ir 5000 eiro gadā pluss mainīgā uzraudzības maksa līdz 0,33% no kapitālsabiedrības vidējā kredītportfeļa apjoma ceturksnī, atsevišķiem tirgus spēlētājiem šī uzraudzības maksa pieaugs, nevis samazināsies, kā tika solīts. Kopumā izmaksas, ko valsts budžets zaudēs, atsakoties no PTAC veiktās nebanku sektora uzraudzības, ir 2 miljoni, ko nozare katru gadu samaksā valsts budžetā."
"Mēs zinām tikai to, ka Latvijas Banka nekad nav uzraudzījusi patērētāju tiesības, ne reklāmas likumu, ne komercpraksi. Patērētāju tiesību normatīvo aktu sadalīšana starp PTAC un Latvijas Banku mūsu ieskatā tieši otrādi – veicinātu birokrātiju, atšķirīgu normatīvo aktu interpretāciju un radītu nenoteiktību patērētājiem. Ņemot vērā, ka Latvijas Bankai nav atbilstošas pieredzes patērētāju tiesību aizsardzībā un sūdzību izskatīšanā, ar šādu reformu principā mēs radītu situāciju tirgū, kur būtu dažādas interpretācijas un arī lielāka neskaidrību patērētājiem pēc būtības, - intervijā LA.LV teica Zaiga Liepiņa.
