Latvija nopietnākus ieguldījumus pretgaisa aizsardzībā sākusi tikai pēdējo trīs līdz piecu gadu laikā, atzina Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns, norādot, ka nesenie dronu incidenti Latgalē izgaismojuši nepieciešamību pēc papildu radariem un jaunām detekcijas sistēmām.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns intervijā Latvijas Radio atzina, ka būtiski ieguldījumi Latvijas pretgaisa aizsardzībā sākti tikai pēdējos gados — faktiski pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Pēc viņa teiktā, līdz šim pretgaisa aizsardzības vienības galvenokārt izvietotas lielāko pilsētu aizsardzībai, tāpēc gaisa telpas uzraudzības pārklājums visā valstī nav vienāds. Tas ļauj rasties situācijām, kāda notika nedēļas nogalē Latgalē, kad Drīdža ezerā iegāzās un detonēja iepriekš nepamanīts drons.
Pudāns norādīja, ka Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai nepieciešami papildu radari, jaudīgākas akustiskās detekcijas sistēmas un citi moderni tehniskie risinājumi.
Tuvākajā laikā NBS saņems vairākus jaunus radarus, kas izvēlēti pēc Ukrainas speciālistu rekomendācijām. Arī daļa no Latvijas rīcībā esošās pretdronu tehnikas esot līdzīga tai, ko izmanto Ukrainas armija.
NBS komandieris uzsvēra, ka Ukraina tikai pēdējā laikā sākusi aktīvāk dalīties ar savām kara laikā izstrādātajām tehnoloģijām un piedāvāt tās citām valstīm.
Komentējot biežos šūnu apraides brīdinājumus Latgalē, Pudāns norādīja, ka tiek ieviesta jauna gradācijas sistēma. Tā paredzēs arī tā dēvēto “dzelteno” brīdinājuma līmeni, kas informēs iedzīvotājus par potenciāliem riskiem, neprasot tūlītēju rīcību.
Pēc viņa teiktā, tas nepieciešams, jo līdzšinējie trauksmes paziņojumi būtiski ietekmējuši cilvēku ikdienu un ekonomisko aktivitāti reģionos.
Pēdējo mēnešu laikā Latgalē vairākkārt izsludināti brīdinājumi par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu. Vairākos gadījumos Latvijas teritorijā nokrituši vai detonējuši droni, kas, visticamāk, saistīti ar Krievijas-Ukrainas karu.
