Kāds fotogrāfs sociālajos tīklos dalījies ar stāstu par, viņaprāt, dīvaināko darba pieredzi Dubajā. Viņš raksta, ka reiz ieradies viesnīcā fotografēt ģimenes fotosesiju — klientu, viņa sievu un bērnus. Viss noritējis ierasti, taču jau nākamajā dienā tajā pašā vietā viņam nācies fotografēt to pašu vīrieti, tikai šoreiz kopā ar mīļāko, kura gaidījusi bērnu.
Fotogrāfs piebildis, ka aptuveni 70% savu darbu viņš nemaz nedrīkst publiskot. Šis apgalvojums komentāros izraisījis plašu reakciju — daļa cilvēku uzskata, ka par šādām pieredzēm būtu vērts rakstīt grāmatu, jo daudzi tāpat neticētu, ka tas viss patiešām noticis.
Komentētāji dalījās arī savos novērojumos. Kāda sieviete atcerējās jaunībā gūtu pieredzi viesnīcā, kur regulāri apmetušies vienas bankas pārstāvji. Pēc viņas teiktā, viens no vīriešiem bieži palicis priekšnieces numurā, bet vēlāk tā pati priekšniece viesnīcā svinējusi ģimenes svētkus kopā ar vīru, divām meitām un radiniekiem. Citā reizē kāds jauns vīrietis esot lielījies, ka nesen apprecējies, taču pēc tam viesnīcā bijis tik skaļš, ka vairāki stāvi dzirdējuši, kas notiek viņa numurā.
Daļai cilvēku šādi stāsti šķita šokējoši. Komentāros izskanēja atziņas, ka ne visi spētu piedalīties darbā, kas nonāk pretrunā ar personīgajām vērtībām. Daži rakstīja, ka atteiktos šādu fotosesiju fotografēt, citi savukārt jautāja, ko tas mainītu, ja fotogrāfs vienkārši dara savu darbu un neiejaucas klienta privātajā dzīvē.
Vairāki komentētāji norādīja, ka Dubajā šāda situācija, iespējams, nav nekas neparasts, jo daudzsievība tur noteiktos apstākļos ir pieļaujama. Kāds lietotājs atgādināja, ka, ja klients ir musulmanis, viņam var būt vairākas sievas, taču visām jānodrošina līdzvērtīgi dzīves apstākļi. Citi gan uzsvēra, ka stāstā minēta tieši mīļākā, nevis sieva, un tas raisa pavisam citus jautājumus.
Diskusijā parādījās arī praktiski jautājumi — kāpēc fotosesija ar mīļāko izvēlēta tajā pašā vietā, kur iepriekš fotografēta ģimene, un vai sieva par šādu paralēlo dzīvi vispār zina. Daži komentētāji pieļāva, ka varbūt sieva ir informēta un šādā ģimenes modelī viss notiek ar visu pušu piekrišanu.
Citi cilvēki uz šo situāciju raudzījās pragmatiskāk. Viņi norādīja, ka fotogrāfa pienākums ir kvalitatīvi paveikt darbu, nevis vērtēt klientu personīgo dzīvi, ja vien tas neskar pašu fotogrāfu un nav bīstami. Vienlaikus vairāki atzina, ka šādu situāciju būtu grūti ignorēt, jo tā liek domāt par uzticību, dubultu dzīvi un morālām robežām profesionālajā darbā.
Kopumā šis stāsts sociālajos tīklos pārvērties par plašāku diskusiju par to, ko profesionālim darīt, ja darba laikā nākas kļūt par liecinieku klientu privātās dzīves noslēpumiem. Vieni uzskata, ka šādos gadījumos svarīgākais ir konfidencialitāte un darba pienākumu izpilde, citi — ka ir situācijas, kurās personīgās vērtības tomēr neļauj palikt malā.
