Šie dati izgaismo nopietnus izaicinājumus sirds un asinsvadu slimību aprūpē Latvijā, kur liela daļa problēmas slēpjas veselības aprūpes sistēmas nespējā laikus atklāt riskus, nodrošināt ārstēšanu un uzraudzīt pacientus.
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem 2025. gadā mirstība 30 dienu laikā pēc akūta miokarda infarkta Latvijā sasniedza 13,5 %, kamēr OECD vidējais rādītājs bija divreiz mazāks – 6,5 %. Vēl lielāka plaisa vērojama mirstības rādītājos pēc insulta: Latvijā – 17,3 %, OECD valstīs vidēji – 7,7%. Šie dati izgaismo nopietnus izaicinājumus sirds un asinsvadu slimību aprūpē Latvijā, kur liela daļa problēmas slēpjas veselības aprūpes sistēmas nespējā laikus atklāt riskus, nodrošināt ārstēšanu un uzraudzīt pacientus.
Nepietiekamu finansējumu veselības aprūpei jūt ne tikai ārsti, bet arī pacienti
“Šie skaitļi nav tikai statistika. Tie atspoguļo ļoti konkrētus izaicinājumus – cik ātri pacients nonāk līdz ārstēšanai, cik koordinēta ir aprūpe pēc izrakstīšanās no slimnīcas, vai cilvēks saņem nepieciešamo rehabilitāciju un uzraudzību,” skaidro kardiologs Andris Skride.
Latvija veselības aprūpei tērē ievērojami mazāk – 7,6 % no IKP – nekā OECD valstis vidēji (9,3 %). Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir mazāk praktizējošu ārstu un it īpaši medmāsu.
“Uz papīra tie ir skaitļi un statistika, taču katrs pacients to izjūt gluži praktiski, gaidot garās rindās uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, diagnozi iegūstot novēloti, kad slimības jau ielaistas, un nesaņemot pietiekamu uzraudzību hronisku slimību gadījumā. Bet kardioloģijā laiks nozīmē dzīvību,” norāda Andris Skride.
Viņš uzsver, ka personāla trūkums īpaši ietekmē tieši ilgtermiņa pacientu aprūpi – cilvēkus ar hipertensiju, sirds mazspēju, sirds ritma traucējumiem un citām hroniskām diagnozēm, kuriem nepieciešama regulāra ārstu uzraudzība.
Agrīna riska noteikšana Latvijā joprojām nedarbojas pilnvērtīgi
Kā liecina pacientu organizāciju un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati, SCORE jeb agrīnas sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanas sistēma, kas tiek izmantota, lai identificētu personas ar augstu sirds slimību risku un laikus uzsāktu profilakses pasākumus, Latvijā nedarbojas pilnvērtīgi. Ģimenes ārsti to ne vienmēr aktīvi piedāvā, savukārt pacienti bieži vien par šādu iespēju nemaz nezina.
“Kardioloģijā profilakse ir daudz efektīvāka nekā ārstēšana pēc infarkta vai insulta. Ja cilvēks savus riskus uzzina tikai pēc akūta notikuma, mēs jau esam nokavējuši ļoti svarīgu posmu,” uzsver Andris Skride. Viņaprāt, nepieciešama daudz aktīvāka sabiedrības informēšana un vienota pieeja risku skrīningam ģimenes ārstu praksēs.
Valsts 2026.–2027. gada rīcības plānā norādīts, ka pērn aprīļa sākumā uz valsts apmaksātu ehokardiogrāfiju 72 % pacientu nācās gaidīt ilgāk par trim mēnešiem. Savukārt kardiologa konsultāciju ātrāk par 10 dienām piedāvāja tikai viena ārstniecības iestāde, bet 29 % pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas rindas pārsniedza pat piecus mēnešus.
“Pieci mēneši pacientam ar progresējošu sirds mazspēju vai ritma traucējumiem var būt ļoti ilgs laiks. Šeit ir būtiski saprast, ka ne visiem pacientiem ir vienāds riska līmenis, taču diemžēl pacienti gan ar dzīvībai bīstamām, gan nelielām veselības problēmām gaida vienā un tajā pašā rindā. Nepietiekama pacientu prioritizēšana ir viena no lielākajām sistēmas problēmām,” saka Andris Skride.
