Šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijas gaisa telpā reģistrēti 379 GPS traucējumi — par 5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Lai gan situācija nedaudz uzlabojusies, traucējumu skaits joprojām ir ievērojami augstāks nekā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.
VAS “Latvijas gaisa satiksme” informē, ka aprīlī vien fiksēti 83 globālās satelītnavigācijas sistēmas traucējumi. Tas ir par gandrīz ceturtdaļu mazāk nekā 2025. gada aprīlī, kad tika reģistrēti 109 gadījumi.
Tomēr ilgtermiņa tendence joprojām rāda strauju pieaugumu salīdzinājumā ar periodu pirms kara Ukrainā.
Ja 2022. gadā Latvijas gaisa telpā tika konstatēti tikai 26 GPS traucējumi, tad 2023. gadā to skaits pieauga līdz 342, 2024. gadā — jau līdz 820, bet pērn sasniedza 1276 gadījumus.
LGS iepriekš norādījusi, ka GPS traucējumi, visticamāk, saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un elektroniskās karadarbības aktivitātēm reģionā.
Tas nozīmē, ka Baltijas reģiona aviācija arvien biežāk saskaras ar modernā kara netiešajām sekām, pat ja tiešs militārs apdraudējums nepastāv.
Civilās aviācijas aģentūra uzsver, ka GPS signāla traucējumi neapdraud lidojumu drošību. Aviācijā tiek izmantotas vairākas neatkarīgas navigācijas sistēmas, tāpēc lidmašīnas spēj droši turpināt lidojumus arī GPS problēmu gadījumā.
Vienlaikus šādi incidenti sarežģī ikdienas aeronavigācijas darbu un prasa pastiprinātu kontroli no dispečeriem un aviācijas dienestiem.
Katrs GPS traucējumu gadījums tiek centralizēti analizēts Eiropas Aviācijas drošības aģentūrā, lai sekotu situācijas attīstībai visā Eiropas reģionā.
Pēdējos gados līdzīgi traucējumi arvien biežāk tiek fiksēti arī citās Baltijas jūras reģiona valstīs, īpaši pie Krievijas robežām.
