Ārkārtīgi svarīgi ir ne tikai iemācīt šaut, bet arī iemācīt, uz kuru pusi jāšauj, trešdien Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likuma pēcpārbaudes ietekmes novērtējuma seminārā uzsvēra Jaunsardzes centra direktors Valts Āboliņš.
Pētījumā norādīts, ka jauniešiem ar latviešu dzimto valodu ir augstāka izpratne par pilsoņa lomu valsts aizsardzībā, kamēr skolēniem ar citu dzimto valodu programmas izpratni apgrūtina valodas barjeras.
Āboliņš uzsvēra, ka būtiski ir ne vien apgūt ieroču lietošanu, bet arī izprast, kad un pret ko šīs prasmes pielietojamas.
"Civitta" asociētā partnere Santa Barone-Upeniece skaidroja, ka pētījumā analizēti normatīvie akti, informatīvie ziņojumi un Jaunsardzes centra publiskie pārskati, veiktas 35 intervijas ar iesaistītajām pusēm, grupu intervijas, aptaujāti 644 jaunsargi, 2205 jaunieši, kuri pabeiguši Valsts aizsardzības mācības (VAM), kā arī 198 izglītības iestādes.
Novērtējumā secināts, ka VAM kopumā atstājusi ļoti pozitīvu ietekmi. Aptuveni 77% jauniešu iegūtās zināšanas un prasmes vērtē kā noderīgas, īpaši izceļot disciplīnu, sadarbības prasmes un praktiskās iemaņas, piemēram, orientēšanos, lauka kaujas un šaušanas prasmes.
Vienlaikus secināts, ka vājāk attīstītas jomas ir pilsoniskā līdzdalība un moderno tehnoloģiju, piemēram, dronu izmantošanas, apguve. Zemāki vērtējumi novēroti Rīgas reģionā un rusofono jauniešu vidū, kamēr augstāki ir Zemgalē, Kurzemē un lauku teritorijās.
Pētījumā arī secināts, ka viena VAM mācību diena mēnesī divu gadu garumā ierobežo sistemātisku zināšanu nostiprināšanu un rada pārtraukumus mācību procesā. Skolas biežāk ierosinājušas īsākas, bet regulārākas nodarbības.
Āboliņš norādīja, ka nepieciešams palielināt stundu skaitu, īpaši pilsoniskās atbildības jautājumos, iespējams, atgriežoties pie iepriekšējā 144 stundu apjoma pašreizējo 112 stundu vietā.
Pētījums liecina, ka Jaunsardzes programma sasniedz izvirzītos mērķus un jauniešu attieksme pret to ir ļoti pozitīva - 93% respondentu norādījuši, ka viņiem patīk darboties Jaunsardzē, bet 95% uzskata, ka tajā iegūst noderīgas zināšanas un prasmes.
Vairāk nekā 80% jauniešu norādījuši, ka Jaunsardze stiprinājusi viņu pilsonisko apziņu un piederības sajūtu Latvijai, savukārt divas trešdaļas atzinušas, ka dalība programmā ietekmējusi izglītības vai karjeras plānus.
Pētījumā uzsvērts, ka Jaunsardzes programmas formāts - divas 45 minūšu nodarbības nedēļā kopā ar nometnēm un praktiskām aktivitātēm - ir optimāls, jo nodrošina līdzsvaru starp iesaisti un jauniešu ikdienas slodzi.
Vienlaikus identificētas arī problēmas. Lielākie izaicinājumi saistīti ar infrastruktūras pieejamību pilsētās, instruktoru noslodzi un personāla noturību. Norādīts, ka instruktoriem bieži trūkst pedagoģiskās sagatavotības, īpaši psiholoģijas un motivācijas jomā.
Āboliņš atzina, ka joprojām aktuāla ir instruktoru noturības problēma. Pērn Jaunsardzē darbā pieņemti 80 instruktori, bet 60 darbu pametuši. Kā viens no iemesliem minēts nekonkurētspējīgs atalgojums, īpaši Rīgā.
Āboliņš uzsvēra, ka VAM mērķis nav sagatavot potenciālos karavīrus obligātajam dienestam, bet mazināt jauniešu stereotipus par militāro vidi un veicināt brīvprātīgu interesi par dienestu.
Aizsardzības ministrijas Valsts sekretāra vietniece, Juridiskā departamenta direktore Sanita Žogota informēja, ka Jaunsardzē patlaban iesaistījušies vairāk nekā 9000 jauniešu. Savukārt VAM šajā mācību gadā 271 skolā apgūst aptuveni 34 000 vidusskolēnu. Nākamajā mācību gadā programmu plānots ieviest arī neklātienes un tālmācības vidusskolēniem.
