Slimība reti parādās pilnīgi negaidīti. Bieži vien tā nav vienkārša organisma kļūme, bet gan pēdējais signāls, ko ķermenis sūta, kad prāts pārāk ilgi ignorē nogurumu, emocijas vai iekšējo spriedzi.
Psihologi un psihosomatikas pētnieki uzskata, ka fiziskie simptomi nereti ir tikai redzamā aisberga daļa. Zem tiem slēpjas neizrunātas emocijas, ilgstošs stress, pārgurums vai neatrisināti konflikti.
Zāles var palīdzēt mazināt simptomus, taču izpratne par to, kas notiek mūsu iekšējā pasaulē, bieži palīdz ieraudzīt arī dziļākos problēmas cēloņus.
Šeit ir astoņi veidi, kā ķermenis dažkārt mēģina pievērst mūsu uzmanību.
1. Izdzīvošanas režīms: kad ķermenis vienkārši vairs nevarViens no biežākajiem iemesliem ir pilnīgs izsīkums. Mūsdienu pasaulē, kur produktivitāte bieži tiek uzskatīta par galveno vērtību, daudzi sev neatļauj atpūsties.
Kad enerģija ir izsmelta un stress kļūst hronisks, ķermenis var “nospiest avārijas bremzi”. Slimība šādā brīdī kļūst par vienīgo veidu, kā piespiest cilvēku apstāties un atgūt spēkus.
2. Maiguma un tuvības trūkumsCilvēks ir sabiedriska būtne. Emocionālais siltums, rūpes un tuvība mums ir tikpat svarīgi kā miegs vai ēdiens.
Ja cilvēks jūtas vientuļš vai nesaņem pietiekamu emocionālo atbalstu, ķermenis dažkārt meklē veidu, kā pievērst sev uzmanību. Slimība var kļūt par signālu – par vajadzību pēc rūpēm, tuvības un sapratnes.
3. Ķermenis kā vairogs no nevēlamām situācijāmDažkārt slimība parādās tieši pirms notikumiem, kuros cilvēks patiesībā nevēlas piedalīties.
Pēkšņa saaukstēšanās pirms svarīgas tikšanās vai migrēna pirms nepatīkama pasākuma var būt veids, kā ķermenis pasaka “nē”, ja pats cilvēks to skaļi pateikt nav uzdrošinājies.
4. Vainas sajūta un sevis sodīšanaVainas sajūta var būt ļoti spēcīgs psiholoģisks slogs. Konflikti, nožēla vai nepiedošana sev var radīt pastāvīgu iekšējo spriedzi.
Dažkārt cilvēks zemapziņā mēģina sevi “sodīt”, un šī spriedze var izpausties arī fiziskās sāpēs vai veselības problēmās.
5. Klusais sauciens pēc uzmanībasNevajadzības vai neredzamības sajūta var atstāt dziļu iespaidu uz cilvēka psiholoģisko stāvokli.
Ja cilvēks jūtas ignorēts vai nenovērtēts, ķermenis dažkārt reaģē ar dažādiem simptomiem. Tas var būt zemapziņas mēģinājums pievērst sev apkārtējo uzmanību un atgūt sajūtu, ka esi svarīgs.
6. Pagātnes aizvainojumi un bailesNeatrisinātas emocijas var uzkrāties gadiem ilgi. Aizvainojumi, bailes vai ilgstošs stress ietekmē ne tikai mūsu domas, bet arī fizisko pašsajūtu.
Cilvēki, kuri pieraduši visu nest vieni paši, biežāk cieš no hroniska saspringuma – tas var izpausties arī kā dažādas fiziskas sāpes vai veselības traucējumi.
7. Mācība par rūpēm par seviĶermenis ir mūsu vienīgā “dzīvesvieta”, tomēr nereti pret to izturamies nevērīgi.
Slikts miegs, neveselīgs uzturs, stress un kaitīgi ieradumi pakāpeniski novājina organismu. Slimība šādā gadījumā kļūst par skarbu, bet skaidru signālu – ir pienācis laiks sākt rūpēties par sevi.
8. Dzīves pārdomu brīdisDažkārt nopietnas veselības problēmas liek cilvēkam apstāties un pārvērtēt savu dzīvi.
Tas var kļūt par pagrieziena punktu, kad mainās prioritātes, attiecības vai pat dzīves virziens. Daudzi pēc šādām pieredzēm saka, ka slimība lika viņiem paskatīties uz dzīvi pavisam citādi.
Jāatceras, ka slimībām var būt dažādi medicīniski iemesli, un jebkuru veselības problēmu gadījumā nepieciešams konsultēties ar ārstu.
Tomēr arvien vairāk speciālistu piekrīt – mūsu emocionālā un psiholoģiskā pašsajūta ir cieši saistīta ar fizisko veselību.
Sagatavots pēc ārzemju preses materialiem.
