Mācības pēc 65: Latvijā uzsāk plašu programmu senioriem

Mūsu Latvija
BB.LV
Publicēšanas datums: 14.05.2026 08:24
Школа сениоров

Latvijā strauji pieaug interese par senioru skolām — uz jauno atbalsta programmu jau iesniegti 77 projekti, kas paredzēti vairāk nekā 7 000 vecāka gadagājuma cilvēku.

Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks norādīja, ka aktivitāte pārsniegusi sākotnējās prognozes.

Pēc viņa teiktā, programmas mērķis ir palīdzēt senioriem nejusties izolētiem un saglabāt aktīvu dzīvesveidu.

«Cilvēki vēlas būt kopā, mācīties, satikties un justies vajadzīgi», — uzsvēra ministrs.

Pieprasījums pārsniedz iespējas

Vienlaikus Uzulnieks atzina, ka pirmajā posmā atbalstīt izdosies tikai daļu projektu. Tomēr ministrija plāno meklēt iespējas programmu paplašināt.

Latvijas senioru kopienu apvienība uzskata, ka šādas iniciatīvas var būtiski uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku dzīves kvalitāti.

Organizācijas vadītāja Astrīda Babāne uzsvēra, ka senioru skolas sniedz ne tikai zināšanas, bet arī iespēju iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, brīvprātīgajā darbā vai pat atgriezties darba tirgū.

Ne tikai hobiji, bet arī prasmes dzīvei

Svarīgi saprast: senioru skolas kļūst par vienu no instrumentiem cīņā pret sociālo izolāciju, kas Latvijā kļūst arvien aktuālāka sabiedrības novecošanās dēļ.

Organizācijās norāda, ka seniori arvien biežāk vēlas apgūt praktiskas prasmes — digitālās iemaņas, viedtālruņu lietošanu, finanšu pārvaldību un orientēšanos valsts pakalpojumos.

Piemēram, Rīgā jau notiek nodarbības par tehnoloģiju lietošanu, tikšanās ar valsts iestāžu pārstāvjiem un dažādu jomu lekcijas.

Gandrīz miljons eiro programmai

Senioru skolu programma tiek finansēta caur Sabiedrības integrācijas fondu. Kopējais finansējums sasniedz 920 000 eiro.

Vienam projektam paredzētais finansējums ir no 10 000 līdz 45 000 eiro.

Projektiem jāaptver vairākas jomas — izglītība, kultūra, veselīgs dzīvesveids, digitālās prasmes un nodarbinātība.

Ilgtermiņa izaicinājums

Varas iestādes cer, ka šādas programmas palīdzēs senioriem ilgāk saglabāt patstāvību, aktivitāti un piederības sajūtu sabiedrībā.

Ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas, vecāka gadagājuma cilvēku dzīves kvalitāte kļūst par vienu no būtiskākajiem Latvijas sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem.

VĒL SADAĻĀ

LASI VĒL