Glikozes sensoru un insulīna sūkņu nodrošināšanai diabēta pacientiem vajadzētu ap 11 miljoniem eiro, trešdien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā iezīmēja Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Komisija trešdien skatīja Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par valsts apmaksātu glikozes sensoru un insulīna sūkņu nodrošināšanu visiem 1. tipa diabēta pacientiem.
Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa atgādināja par Saeimā pieņemto opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) sagatavoto Saeimas lēmuma projektu, kurā pausts atbalsts 1. tipa diabēta pacientiem un valdība mudināta nekavējoties pārskatīt Ministru kabineta noteikumus, nosakot kompensāciju 100% apmērā nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sensoriem, insulīna sūkņiem un saistītajām ierīcēm.
Āboliņa norādīja, ka VM strādā pie scenārija ieceres īstenošanai un plānots sākt ar 75% kompensāciju, virzoties uz 100%. Patlaban tiek veikti aprēķini, cik daudz līdzekļu tas prasītu nākamā gada budžetā. Līdztekus šim mērķim plānots jau šogad novirzīt līdzekļus, vērtējot budžeta izpildi un pārdalot līdzekļus.
VM Farmācijas departamenta direktore Kaupere norādīja, ka, runājot par pacientiem pēc 18 gadiem, glikozes monitorēšanas sistēma būtu nepieciešama aptuveni 7100 cilvēku. Viņa atzīmēja, ka gadījumā, ja nodrošināta 75% kompensācija, tad nepieciešami aptuveni astoņi miljoni eiro.
Savukārt, runājot par insulīna sūkņiem, viņa norādīja, ka ir plāns ar tiem nodrošināt 200 pacientus pirmajā gadā, 400 pacientus nākamajā gadā, bet trešajā gadā - 600 pacientus. "Ja mēs skatāmies kopā šo pēctecības plānu - insulīna sūkņi ar sensoriem 7100 pacientiem -, tad mums kopā vajag aptuveni 11 miljonus eiro," teica Kaupere.
Sēdes noslēgumā komisija vienbalsīgi lēma iniciatīvu nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Kā ziņots, sabiedrības iniciatīvu portālā "ManaBalss.lv" savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par priekšlikumu nodrošināt visiem 1. tipa diabēta pacientiem valsts apmaksātus nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensorus un insulīna sūkņus.
Iniciatīvas autore Annija Roga norāda, ka pašlaik Latvijā šīs ierīces tiek kompensētas tikai ierobežotām vecuma grupām, lai gan 1. tipa diabēts ir mūža slimība un nepieciešamība pēc attiecīgajām tehnoloģijām saglabājas arī pieaugušā vecumā.
Vienlaikus daudzi pieaugušie pacienti sensoru izmaksas spiesti segt paši, kas var sasniegt ap 100 eiro mēnesī, kamēr savlaicīga slimības kontrole palīdzētu mazināt smagu komplikāciju risku un ilgtermiņā samazināt veselības aprūpes izdevumus.
Iniciatīvā rosināts šīs ierīces iekļaut valsts kompensējamo medicīnas ierīču sarakstā visiem pacientiem, kuriem tās nepieciešamas, neatkarīgi no vecuma. Latvijā ar 1. tipa diabētu dzīvo aptuveni 7000 cilvēku.
