Bažas par iespējamiem kiberuzbrukumiem, elektroenerģijas padeves pārtraukumiem un digitālo maksājumu traucējumiem liek arvien vairāk cilvēkiem gatavoties ārkārtas situācijām. Jauna pētījuma datos redzams, ka daudzas ģimenes mājās glabā skaidru naudu, konservus, lukturīšus un pārnēsājamos akumulatorus.
Cilvēki arvien aktīvāk gatavojas iespējamām ārkārtas situācijām, sākot no banku sistēmu darbības traucējumiem līdz kiberuzbrukumiem un ilgstošiem elektrības pārrāvumiem.
Pētījumā noskaidrots, ka miljoniem ģimeņu jau tagad mājās veido dažādus krājumus.
Saskaņā ar uzņēmuma “Link”, kas specializējas skaidras naudas un bankomātu pieejamībā, cilvēki baidās no nopietniem digitālo pakalpojumu traucējumiem un cenšas savlaicīgi sagatavoties iespējamām problēmām, vēsta “Mirror”.
Ko cilvēki glabā mājās ārkārtas situācijām?Gandrīz puse aptaujāto atzina, ka mājās glabā lukturīšus, 47% uzkrāj konservus, bet vairāk nekā trešdaļa glabā uzlādētus pārnēsājamos akumulatorus un telefonus. Savukārt 17% respondentu norādīja, ka mājās tur arī skaidru naudu neparedzētiem gadījumiem.
Pētījumā tika aptaujāti vairāk nekā 2100 Apvienotās Karalistes iedzīvotāji. Cilvēkiem jautāts ne tikai par gatavību ārkārtas situācijām, bet arī par viņu ikdienas iepirkšanās paradumiem.
Kāpēc skaidra nauda joprojām ir populāra?Neskatoties uz bezkontakta un mobilo maksājumu popularitātes pieaugumu, skaidra nauda joprojām ieņem nozīmīgu vietu cilvēku ikdienā. 61% aptaujāto atzina, ka pēdējo divu nedēļu laikā izmantojuši skaidru naudu.
Visbiežāk banknotes un monētas tiek izmantotas lielveikalos, mazajos veikalos, kafejnīcās un norēķinos ar draugiem vai radiem.
Tikmēr aptuveni 10% britu pilnībā atteikušies no skaidras naudas izmantošanas. Vienlaikus 13% joprojām dod priekšroku norēķiniem ar banknotēm un monētām. Cilvēku vidū, kuri ir vecāki par 55 gadiem, šis rādītājs ir vēl augstāks.
Tikmēr Latvijā bezskaidras naudas norēķini turpina pieaugtLatvijas Bankas datos redzams, ka šogad pirmajā ceturksnī ar maksājumu kartēm veikti bezskaidras naudas norēķini 2,664 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,1% jeb 199,6 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Savukārt skaidras naudas izņemšana no bankomātiem samazinājusies. 2026. gada pirmajā ceturksnī iedzīvotāji ar maksājumu kartēm izņēmuši skaidru naudu 1,099 miljardu eiro apmērā, kas ir par 4,8% mazāk nekā pirms gada.
Veikalos ar maksājumu kartēm šī gada pirmajos trīs mēnešos veikti norēķini 1,747 miljardu eiro apmērā, tostarp apģērbu veikalos — vairāk nekā 122 miljonu eiro apmērā.
