Baltijas valstu sabiedrības ir izturējušas četrus gadus ilgu ārējo spiedienu un saglabājušas noturību, secināts jaunākajā sabiedriskās domas pētījumā par Latviju, Lietuvu un Igauniju.
Iedzīvotāji visās trijās valstīs ir spējuši pielāgoties ilgstošiem izaicinājumiem, vienlaikus saglabājot uzticēšanos sabiedrībai, savām kopienām un valstij.
Vienlaikus pētnieki norāda uz tendencēm, kas raksturīgas katrai Baltijas valstij atsevišķi. Piemēram, Latvijā ir izcelta sabiedrības spēja pielāgoties sarežģītiem apstākļiem un saglabāt augstu savstarpējās sadarbības potenciālu.
Latvijā līdz 2025. gadam uzlabojusies mājsaimniecību finanšu pārliecība pēc inflācijas perioda 2023. gadā. Vienlaikus saglabājusies cieša piesaiste mājām un pārliecība, ka cilvēku nākotne lielā mērā atkarīga no viņu pašu rīcības.
Pētījums rāda, ka 77% Latvijas iedzīvotāju krīzes situācijā būtu gatavi sadarboties ar vietējiem iedzīvotājiem, 71% - ar kolēģiem, bet 66% - ar kaimiņiem. Sabiedrībā pastāv spēcīgs solidaritātes potenciāls un vēlme iesaistīties kopīgā rīcībā, vienlaikus nākamais izaicinājums ir šo sabiedrības gatavību pārvērst organizētā un koordinētā kopienu sagatavotībā krīzēm, norāda pētnieki.
Pētījumā arī izcelts, ka Lietuvā ievērojami pieaugusi uzticēšanās drošības un aizsardzības institūcijām. Ja 2022. gadā tām uzticējās 56% iedzīvotāju, tad 2025. gadā - 76%. Tas ir straujākais un noturīgākais uzticēšanās pieaugums starp visām analizētajām institūcijām Baltijas valstīs. Visaugstāko uzticēšanos Lietuvā saņēmuši akadēmiskie pētnieki. Būtisku lomu sabiedrības uzticēšanās stiprināšanā var spēlēt arī sabiedriskie mediji, norāda pētnieki.
Lietuvā 86% iedzīvotāju vērtē pozitīvi ģimenes attiecības, bet 85% pozitīvi raugās uz savu ikdienu. Optimismu par valsts nākotni 2025. gadā saglabājuši 69% respondentu, kas ir nedaudz mazāk nekā 2022. gadā, kad optimismu pauda 72% iedzīvotāju. Pētījumā secināts, ka emocionālā noturība Lietuvā četru gadu laikā saglabājusies stabila. Ja 2023. gadā to apliecināja 47% respondentu, tad 2025. gadā - 46%.
Savukārt Igaunijā pētījuma rezultāti rāda, ka gan igauņu, gan krievvalodīgo iedzīvotāju piesaiste valstij ir saglabājusies spēcīga visā pēdējo četru gadu periodā. Pētījuma autori norāda, ka 2023. gadā attieksmes atšķirības starp abām grupām sasniegušas mazāko līmeni visā pētījuma laikā. Tomēr 2024. gadā Igaunijā strauji samazinājusies uzticēšanās, optimisms un pilsoniskā pārliecība.
Pētnieki to sasaista ar ekonomisko situāciju un sarežģītāku politisko vidi. Neskatoties uz to, 2025. gadā vērojama daļēja sabiedrības noskaņojuma atkopšanās gan igauņu, gan krievvalodīgo vidū. Secināts, ka Igaunijas krievvalodīgo iedzīvotāju uzticēšanos institūcijām ietekmē nevis etniskā izcelsme, valoda vai vecums, bet gan sajūta, ka pret cilvēkiem izturas taisnīgi un vienlīdzīgi.
Pētījums balstīts uz reprezentatīvām sabiedriskās domas aptaujām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā no 2022. līdz 2025. gadam. Pētnieki analizēja individuālās, kopienu un valsts noturības rādītājus, tostarp iedzīvotāju emocionālo stāvokli, optimismu, draudu uztveri, gatavību palīdzēt līdzcilvēkiem un uzticēšanos valsts institūcijām.
Pētījuma rezultāti tika prezentēti konferencē "Noturība Baltijā, ceļš uz Latvija 2050: stratēģiskās izvēles drošai un labklājīgai nākotnei", kas 11. maijā notika Latvijas Universitātē. Pasākumā pētnieki, politikas veidotāji un drošības eksperti diskutēja par sabiedrības noturību Baltijas valstīs, krīžu gatavību un ilgtermiņa attīstības stratēģiju "Latvija 2050".
Pasākumu rīkoja Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Valsts kanceleju, Latvijas Universitāti un Konrāda Adenauera fonda pārstāvniecību Baltijas valstīs.
