Saeimas deputāti skatīšanai Saeimas Juridiskajai komisijai šodien nodeva grozījumus Krimināllikumā, kas paredz paplašināt un pastiprināt kriminālatbildību par noziegumiem pret vidi, kā arī palielināt sodus par šādiem nodarījumiem.
Likums izstrādāts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada direktīvu par vides krimināltiesisko aizsardzību, kas aizstāj iepriekšējo regulējumu un nosaka vienotus minimālos standartus visā Eiropas Savienībā (ES).
Direktīvas mērķis ir samazināt noziegumus pret vidi, nodrošināt efektīvāku to izmeklēšanu un stiprināt pārrobežu sadarbību.
Tieslietu ministrija (TM) likuma anotācijā norāda, ka jaunais regulējums paredz precizēt un paplašināt noziedzīgu nodarījumu sastāvus vides jomā, lai tie pilnīgāk atbilstu ES prasībām. Lai gan Latvijas Krimināllikuma normas jau patlaban lielā mērā atbilst direktīvas prasībām, konstatēts, ka nepieciešami papildinājumi, jo ES regulējums aptver plašāku pārkāpumu loku, skaidro TM.
Grozījumi paredz ne tikai palielināt sodus par noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi, bet arī paplašināt kriminālatbildības tvērumu. Turpmāk atbildība varēs iestāties ne tikai gadījumos, kad kaitējums videi jau ir nodarīts, bet arī tad, ja personas rīcība varēja izraisīt būtisku kaitējumu videi vai apdraudēt cilvēku veselību.
Ja vides nozieguma rezultātā iestājas cilvēka nāve, paredzēts piemērot brīvības atņemšanu ar maksimālo termiņu līdz desmit gadiem. Tas attiecas uz situācijām, kur vides pārkāpums izraisa vissmagākās sekas cilvēku veselībai vai dzīvībai.
Par citiem īpaši smagiem vides noziegumiem, piemēram, gadījumiem, kad tiek iznīcinātas ekosistēmas vai radīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums videi, paredzēts maksimālais brīvības atņemšanas sods līdz astoņiem gadiem. Savukārt mazāk smagi, bet joprojām krimināli sodāmi vides pārkāpumi sadalīti divos līmeņos.
Par nopietnākiem šīs grupas pārkāpumiem paredzēts maksimālais brīvības atņemšanas sods līdz pieciem gadiem - tie ir gadījumi, kad videi nodarīts būtisks apdraudējums vai ievērojams kaitējuma risks. Savukārt vieglākajos krimināli sodāmajos gadījumos, kur kaitējums ir mazāks vai potenciāls, paredzēta brīvības atņemšana līdz trim gadiem.
Par šīm izmaiņām gala lēmumu pieņems Saeima.
TM ir iecerējusi, ka izmaiņas stāsies spēkā 21. maijā, ievērojot ES direktīvas transponēšanas termiņu.
