Reklāma, kas tiek izvietota loga, skatloga un durvju vērtņu stiklotajās daļās un satur informāciju par telpu vai ēkas pārdošanu vai iznomāšanu, turpmāk Rīgā būs jānoformē nevis pēc īpašnieka paša ieskatiem, bet atbilstoši vienotam paraugam.
To paredz Rīgas domes šodien pieņemtie grozījumi saistošajos noteikumos "Par reklāmas, reklāmas objektu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību galvaspilsētā".
Šāds nosacījums iekļauts, lai uzlabotu skatlogu noformējumu laikā, kamēr telpās netiek veikta saimnieciskā darbība. Grozījumu mērķis ir panākt vienotu vizuālo noformējumu, tādā veidā radot harmoniskāku un sakoptāku pilsētvidi.
Līdz šim lielākoties šāda veida reklāmas tika līmētas skatlogā kā apdrukātas lapas dažādās krāsu kombinācijās un dažādos izmēros.
Tāpat grozījumi noteiks, ka pilsētvidē nav atļauts kā izkārtnes izmantot reklāmkarogus jeb pludmales karogus.
Pašvaldībā skaidro, ka komersanti bieži šādus reklāmas objektus izmanto, piemēram, veikalu atvēršanas vai izpārdošanas laikā, taču to izmantošana vairāk ir piemērota ūdenstilpju tuvumā, tādēļ tos atļauts izvietot ūdens transporta piestātnēs pie Daugavas un jūras pludmalē.
Tāpat noteikumos precizēts, ka tie attiecas arī uz reklāmas objektiem, kas ir izvietoti gar ceļiem, jo arī tie ir neatņemams pilsētvidi veidojošs faktors.
Attiecībā uz reklāmas objektiem, kas nav izvietoti gar ceļiem, noteikti jauni nosacījumi par to, kādi spilgtuma rādītāji pieļaujami digitālajiem ekrāniem, kas izvietoti publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu.
Līdz šim šādas robežvērtības Ministru kabinets noteicis tikai digitālajiem reklāmas objektiem, kas izvietoti gar ceļiem, taču arī citās publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu, izvietotie ekrāni un to izstarotā gaisma ietekmē gan iedzīvotāju naktsmieru, gan satiksmes drošību.
Noteikumi atvieglos prasības gadījumos, kad reklāmu vai reklāmas objektu izvieto uz iekārtas, piemēram, kafijas automāta, pakomāta un tamlīdzīgām iekārtām, pie tirdzniecības centra ēkas fasādes, kas nav ēkas galvenā fasāde un nav vērsta pret ielu. Grozījumi pieļauj, ka ar tām var tikt aizsegti logi.
Lai samazinātu birokrātiju un atvieglotu uzņēmējdarbību, noteikts, ka pašvaldības izsniegtā ielu tirdzniecības atļauja ir uzskatāma arī par atļauju reklāmas izvietošanai ielu tirdzniecības vietā uz tirdzniecības teltīm, saulessargiem un iekārtām, ēdienkaršu slietņiem un stendiem.
Šis jautājums izraisīja plašus strīdus. Opozīcijas deputāti pārmeta, ka noteikumi ir pavirši izstrādāti un tajos iekļautas kļūdainas normas. Savukārt opozīcijai tika pārmests, ka tā noteikumos izlasa to, ko vēlas izlasīt, nevis to, kas tur esot rakstīts.
Piemēram, opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko (SV/AJ) norādīja uz, viņasprāt, nesaprotamu normu, kas ļauj pie jaunbūvēm ierīkot reklāmas ekrānus. Viņa pauda šaubas, ka pie jaunbūves, kas vēl nav nodota ekspluatācijā, drīkst piestiprināt ekrānu.
Viņa aicināja šos jautājumu izņemt no darba kārtības un nodot atpakaļ departamentam pārstrādāt. Pretējā gadījumā, deputāte solīja vērsties Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā par to, ka "Rīgas dome taisa brāķi".
