Iespējamie oglekļa dioksīda (CO2) maksājumi ir jāievieš pārdomāti, pakāpeniski un atbilstoši reālajai ekonomiskajai situācijai, norādīja Klimata un enerģētkas ministrijā (KEM).
KEM norādīja, ka emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas paplašināšanas jeb ETS2 mērķis ir mazināt Eiropas atkarību no importētām fosilajām degvielām un vienlaikus radīt vidi, kas motivē uzņēmumus un mājsaimniecības pāriet uz lielāku vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
Tas nozīmē lielākas iespējas attīstīt vietējo ražošanu no pašu resursiem, tostarp biometāna, biodegvielu un citu alternatīvu energoresursu ražošanu.
Vienlaikus KEM akcentēja, ka, samazinot atkarību no importa fosilā kurināmā, lielāka daļa finanšu līdzekļu paliek Latvijas ekonomikā.
Šīs pārmaiņas prasa būtiskas investīcijas, un pašreizējā ģeopolitiskā situācija rada papildu spiedienu gan uz uzņēmumiem, gan uz mājsaimniecībām. Tādējādi īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai pārejas instrumenti, tostarp iespējamie CO2 maksājumi, tiktu ieviesti pārdomāti, pakāpeniski un atbilstoši reālajai ekonomiskajai situācijai.
KEM akcentēja, ka patlaban ir izdevies panākt, ka Eiropas Parlaments ir apstiprinājis ETS2 ieviešanas atlikšanu līdz 2028. gadam.
Papildus ir izdevies pārliecināt Eiropas Komisiju (EK) šā gada vasarā pārskatīt ETS darbības pamatprincipus, lai nodrošinātu pakāpeniskāku un vienmērīgāku sistēmas darbību. Plānotie normatīvu priekšlikumi paredz risināt dalībvalstu bažas par augstām un svārstīgām emisijas kvotu cenām, tirgus darbības korektu sākšanu un kopējām emisijas kvotu cenu tendencēm.
Latvija atbalsta nepieciešamību pārskatīt ETS risinājumus un aktīvi iesaistīsies dažādu priekšlikumu izvērtēšanā un pilnveidošanā.
KEM skaidroja, ja izdotos panākt turpmāku CO2 maksājumu atlikšanu vai elastīgāku ieviešanu, galvenais ieguvums būtu mazāks tūlītējs izmaksu spiediens uz tautsaimniecību, īpaši transporta, loģistikas, lauksaimniecības un energoietilpīgo nozaru uzņēmumiem, kā arī mājsaimniecībām.
Tas dotu papildu laiku sagatavoties pārmaiņām, piesaistīt investīcijas, ieviest efektīvākas tehnoloģijas un pielāgoties jaunajiem nosacījumiem bez strauja cenu lēciena un konkurētspējas pasliktināšanās riska, uzsvēra ministrijā.
KEM akcentēja, ka paralēli notiek diskusijas arī par minerālmēsliem, rosinot noteikt izņēmumu un nepiemērot uz ES importētajiem minerālmēsliem oglekļa ievedkorekcijas mehānismu jeb CBAM. Lai gan Latvijā minerālmēsli netiek ražoti, tie ir būtiski Latvijas lauksaimniecības nozarei.
Minerālmēslu pieejamību pasaulē patlaban ietekmē militārā eskalācija Tuvajos Austrumos, tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka tie Latvijā ir pieejami un par saprātīgu cenu, vienlaikus neapdraudot vietējās pārtikas ražošanas apmērus.
LETA jau ziņoja, ka Saeimā 9. oktobrī valdošā koalīcija pārvarēja opozīcijas vairākas nedēļas ilgušo pretestību un pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt ES emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) un ETS2 darbību regulējošās ES direktīvas.
Prasības par ETS2 ieviešanu stāsies spēkā visā ES vienlaicīgi, prognozējoši no 2027. gada. No 2028. gada degvielas un kurināmā operatoriem ik gadu būs jānodod tāds emisijas kvotu apmērs, kas atbilst kopējām CO2 emisijām, kuras ir paziņotas par iepriekšējo darbības gadu (viena tonna CO2 ir viena emisijas kvota).
