Tiesībsardze Karina Palkova vērsīsies Nacionālajā veselības dienestā (NVD), aicinot sniegt redzējumu par iespējamu valsts kompensācijas paplašināšanu nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensoru un insulīna sūkņu iegādei, aģentūrai LETA pastāstīja Tiesībsarga birojā.
Tiesībsarga birojā bija saņemts iesniegums, kurā lūgts sniegt vērtējumu iespējamai nevienlīdzīgai piekļuvei ārstēšanai pirmā tipa diabēta pacientiem.
Iesniegumā lūgts izvērtēt, vai esošais regulējums, kas paredz valsts apmaksātu nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensoru kompensāciju tikai līdz 18 gadu vecumam un insulīna sūkņu kompensāciju tikai līdz 24 gadu vecumam, kā arī atsevišķām šauri definētām personu grupām - grūtniecēm un personām pēc aizkuņģa dziedzera transplantācijas, atbilst diskriminācijas aizlieguma principam, ņemot vērā, ka pirmā tipa diabēts ir hroniska, neaizārstējama slimība, kuras medicīniskās vajadzības nav atkarīgas no personas vecuma vai sociālā statusa.
Tāpat iesniedzējs prasa vērtēt, vai minētā kompensācijas kārtība atbilst personu ar pirmā tipa diabētu tiesībām uz veselības aizsardzību, kādas paredzētas Satversmē un Latvijas starptautiskajās saistībās cilvēktiesību jomā.
Tiesībsarga birojā norāda, ka valsts šādu kompensēšanas kārtību skaidro ar budžeta līdzekļu trūkumu.
Tai pat laikā Tiesībsarga birojā uzsver, ka šis vienlaikus ir arī valsts kompensācijas sistēmas prioritāšu un veselības aprūpes politikas jautājums. Tāpēc tiesībsardze vērsīsies NVD ar aicinājumu sniegt redzējumu par iespējamu kompensācijas paplašināšanu, vismaz pakāpeniski un daļēji, ņemot vērā minēto iekārtu pierādīto efektivitāti.
Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā nav valsts apmaksāti sensori pieaugušajiem.
Pirmā tipa diabēts ir insulīna atkarīgais diabēts un tas rodas, ja aizkuņģa dziedzeris nespēj saražot insulīnu pietiekamā daudzumā. Trūkstošais insulīns jāievada injekciju veidā. Ar pirmā tipa cukura diabētu var saslimt jebkurā vecumā, bet parasti tas attīstās bērnībā.
