Rēzeknes pašvaldībai nav skaidrs, kā tiks nodrošināts finansējums koncertzālei "Gors" jaunajā pārvaldības modelī, kura izveidi otrdien atbalstīja valdība.
Pašvaldībā apgalvo, ka Kultūras ministrijas (KM) piedāvātais modelis paredz valstij izšķirošu ietekmi nodibinājuma pārvaldībā, lai gan īpašumu nodod pašvaldība un tā saglabā atbildību iedzīvotāju priekšā.
"Joprojām nav skaidrs, kā tiks nodrošināts stabils un prognozējams ilgtermiņa finansējums," komentē pašvaldībā.
Vietvarai esot bažas arī par iespējamo finansiālo slogu pašvaldībai. Pēc tās aprēķiniem, nodibinājuma uzturēšana varētu radīt pašvaldībai papildu izmaksas ap 200 000 eiro gadā.
"Likumprojektu plānots virzīt izskatīšanai Saeimā bez skaidriem finanšu aprēķiniem, solot tos izstrādāt tikai vēlāk - darba grupās. Pašvaldība nav gatava formālam dialogam, kad tās viedoklis netiek uzklausīts. Pašvaldība ir gatava sadarboties un piedalīties darba grupās, lai panāktu skaidru finanšu un atbildības sadalījumu," nodibinājuma izveidi "Gora" pārvaldībai komentē pašvaldībā.
Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja KM ierosinājumu izveidot nodibinājumu "Latgales vēstniecība "Gors"" Rēzeknes koncertzāles pārvaldībai.
Iecerēts, ka nodibinājuma dibinātāji būs KM, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Rēzeknes pašvaldība, VSIA "Latvijas koncerti" un SIA "Austrumlatvijas koncertzāle".
Koncertzāles ēka Rēzeknē, Pils ielā 4, paliek pašvaldības īpašumā, bet nodibinājumam to nodod bezatlīdzības patapinājumā uz nodibinājuma pastāvēšanas laiku. Kamēr īpašums ir nodots patapinājumā, pašvaldība to nevar atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt.
Iecerēts, ka nodibinājumu pārvaldīs padome no pieciem dibinātāju pārstāvjiem - pa vienam no katras institūcijas - un valde, ko veidos viens valdes loceklis. Valdes locekli iecels atklāta konkursa kārtībā uz pieciem gadiem.
Koncertzāles gada apgrozījums patlaban ir aptuveni 2 miljoni eiro. Rēzeknes pašvaldības dotācija 2026. gadā ir 751 000 eiro, Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums - 240 000 eiro, bet pārējie ir saimnieciskās darbības ieņēmumi.
Valdība uzdeva KM sadarbībā ar Finanšu ministriju divu mēnešu laikā pēc jaunā likuma izsludināšanas iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par nodibinājuma uzturēšanas izdevumu finansēšanas avota nodrošināšanu.
KM norāda, ka no valsts budžeta jāplāno ik gadu vismaz 647 000 eiro koncertzāles uzturēšanas un pamatdarbības izdevumiem, kā arī papildu finansējums mākslinieciskās programmas nodrošināšanai. Rēzeknes pašvaldības finansējuma apmērs nodibinājumam no 2027. gada vēl nav konkretizēts.
Iecerēts, ka KM slēgs ar nodibinājumu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu, deleģējot profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanu Latgales reģionā, valsts un starptautisku kultūras projektu īstenošanu un profesionālās izglītības procesu. Rēzeknes pašvaldība slēgs deleģēšanas līgumu par pašvaldības kompetencē esošajiem kultūras, interešu izglītības un pieaugušo izglītības uzdevumiem.
Rēzeknes pašvaldības dome 2026. gada 13. februārī noraidīja valsts piedāvājumu iegādāties 75% SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" pamatkapitāla.
Saskaņā ar pārejas noteikumiem pašvaldībai četru mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās jānodod nekustamais īpašums nodibinājumam patapinājumā. Ja par patapinājuma līguma noteikumiem puses nevar vienoties četru mēnešu laikā, KM sagatavos speciālu likumprojektu par nekustamā īpašuma pārņemšanu nodibinājuma īpašumā.
Koncertzāles būvniecības projekta kopējās izmaksas bija 19 905 204 eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 7,5 miljoni eiro un valsts budžeta dotācija 806 743 eiro. Rēzeknes pašvaldības kredīta atlikums par koncertzāles būvniecību uz 2026. gada 1. janvāri ir 7,2 miljoni eiro, liecina pašvaldības 2026. gada februāra vēstule KM.
