Sabiedrisko mediju saturs mazākumtautību valodās kalpo kā alternatīva Krievijas informatīvajai telpai, kas satur propagandu un dezinformāciju, šādu vērtējumu šodien pauda Saeimas Juridiskā biroja padomniece Laura Jambuševa, piedaloties debatēs Satversmes tiesā, kur tiek turpināts vērtēt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma normas par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos.
Juriste sprieda, ka sabiedriskā medija satura izvēle un valodas, kādās tas raida, ir redakcionālās neatkarības jautājums. Pēc viņas vārdiem, likumdevējs ir paudis gribu un likumā ierakstījis pienākumu veidot saturu arī mazākumtautību valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju piederības sajūtu valstij, sabiedrības integrāciju un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.
Juridiskā biroja padomniece uzsvēra, ka norma ietver gan pienākumu, gan rīcības brīvību - pienākumu sasniegt noteikto mērķi, vienlaikus atstājot medijiem brīvību izvēlēties piemērotākos līdzekļus tā īstenošanai. Likumdevējs nevarot detalizēti noteikt visus iespējamos paņēmienus, jo tas būtu uzskatāms par iejaukšanos mediju neatkarībā.
Jambuševa norādīja, ka sabiedriskie mediji ir vieni no uzticamākajiem informācijas avotiem mazākumtautību vidū, un kopš 2024. gada uzticēšanās tiem augot, ko apliecina pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietojuma paradumiem. Atsakoties no satura veidošanas mazākumtautību valodās, samazinās iespējas sasniegt šo auditoriju un varētu tikt apdraudēts Latvijas stratēģiskais mērķis līdz 2027. gadam ar sabiedriskajiem medijiem sasniegt 80% Latvijas sabiedrības.
Ekspertes skatījumā, sabiedrisko mediju saturs mazākumtautību valodās kalpo kā alternatīva Krievijas informatīvajai telpai piederošiem medijiem. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, valstij varētu būt pat pienākums nodrošināt kvalitatīvu saturu mazākumtautību valodās, lai mazinātu Krievijas informatīvās telpas ietekmi un ar to saistīto dezinformāciju un propagandu, sprieda Jambuševa.
Pieteicēju pārstāvis, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS) piekrita, ka sabiedriskajam medijam ir būtiska loma sabiedriskās domas veidošanā, tomēr viņš domā, ka krievu valodas obligāta lietošana Latvijas sabiedriskajos medijos nav savienojama ar sabiedrības saliedēšanas mērķi.
Smiltēns uzskata, ka krievu valodas izmantošana sabiedriskā medija saturā grauj latviešu valodas kā vienīgās dominējošās valsts valodas lomu un uztur paralēlu informatīvo telpu.
Deputāts apgalvoja, ka pieteicēji nevēršas pret sabiedrisko mediju iespējām veidot saturu citās valodās, bet apstrīd likuma regulējumu par krievu valodas lietojumu medijos. Viņš uzskata, ka normas pretrunīgais formulējums neļauj viennozīmīgi saprast, vai tā paredz sabiedriskajiem medijiem rīcības brīvību vai saistošu pienākumu lietot krievu valodu satura izveidē.
Smiltēna ieskatā, likumā būtu jāparedz precīzi un skaidri kritēriji - kādās valodās, kādā apjomā, ar kādu mērķi un saturu sabiedriskie mediji drīkst veidot saturu mazākumtautību valodās. Pēc politiķa vārdiem, likumdevēja, izpildvaras un uzraugošo institūciju vidū nepastāv vienota izpratne par apstrīdētās normas saturu.
Spriedumu šajā lietā ST paziņos 30. martā plkst. 11.
Jau ziņots, ka ST skata pēc Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakciju deputātu pieteikuma sākto lietu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma normām par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos.
Pieteikuma iesniedzēju ieskatā ar apstrīdētajām normām sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem noteiktais pienākums veidot noteikta apjoma radio un televīzijas programmas mazākumtautību valodās mazina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas vērtību demokrātiskā sabiedrībā un apdraud valsts drošību. Tādēļ apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes ievadā ietvertajiem vārdiem "latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda" un Satversmes 4. pantam.
