Šobrīd esam nonākuši stadijā, ka padomju mantojums ir kļuvis tik vecs, ka vairāk būtu jādomā par māju drošību nevis siltināšanu.
Padomju mantojums ir tik vecs, ka renovācijā vairāk būtu jādomā par māju drošību nevis siltināšanu – tā TV24 raidījumā “Naudas cena”, diskutējot par nekustamā īpašuma un mājokļu tirgu, kā arī valsts un pašvaldību politiku šajā jautājumā, atzina Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja (NA), Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija. Vienisprātis ar viņu sarunā bija arī Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētājs, "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits un ekonomists, biedrības “Bez partijām” valdes loceklis Guntars Vītols.
Mājokļu cenas pieaug, pieprasījums pēc dzīvokļiem paliek nemainīgs un, kā zināms, ne visi var atļauties mājokli jaunā projekta mājā vai ņemt kredītu privātmājas būvniecībai. Atliek tirgus ar pirmskara un padomju laikā būvētājām ēkām. Taču daudzām no tām, kā to norāda eksperti, nepieciešami pamatīgi kapitālieguldījumi un ne tikai fasādes atjaunošanā. Tiesa, liela daļa dzīvokļu īpašnieku lemj par labu mājas renovācijai, par prioritāti izvirzot siltināšanu. Taču tas, kā teic Elīna Treija, ir nepareizi. “Ja renovāciju veic tikai siltināšanas dēļ, tad nav vērts to darīt. Ir vērts, ja tas ir arī drošības jautājums. Šobrīd esam nonākuši stadijā, ka padomju mantojums ir kļuvis tik vecs, ka vairāk būtu jādomā par māju drošību nevis siltināšanu.”
Aigars Šmits ir līdzīgās domās: “Nav jēgas vecu māju nosiltināt, ja nepieciešami lielāki remonti - tas ir kā vecai tantei uztaisīt plastisko operāciju, pievelkot ādu uz sejas un sakot, ka var droši maukt vēl 50 gadus.” Viņaprāt, ekonomiskā pamatojuma ēkas siltināšanai nav, jo nāk klāt kredītmaksājums uz daudziem gadiem. Tiesa, pēc Šmita domām, valstij ir izdevīgi cilvēku “dabūt kredītā”, jo tas nozīmē, ka visu kredīta maksāšanas laiku valsts var rēķināties ar cilvēku kā ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, jo “tu nevienā brīdī nevari atelpoties,” viņš piebilst. Problēmas ar mājokli, kā norāda Treija, ir aktuāls jautājums iedzīvotājiem visur Eiropā. “Liels faktors demogrāfijas kritumam ir tas, ka paaudzei, kurai šobrīd būtu jāveido ģimene, ir grūtības tikt pie īpašuma. Nesen veiktais pētījums liecina, ka 30% no sabiedrības pateikuši, ka nekad necer, ka kādreiz būs mājokļa īpašnieki.” Tajā pat laikā Vecrīgā ir daudz tukšu ēku, brīvu mājokļu. Guntars Vītols uzskata, ka tos vajadzētu atdot privātajiem īpašniekiem, jo valsts tos nespēj pietiekami apsaimniekot. “Privātais vienmēr darīs labāk, valsts darbiniekiem nav peļņas stimula, viņu alga atkarīga no rezultāta. Valstij nebūtu jānodarbojas ar īpašumu apsaimniekošanu.”
