Nav iespējams nodrošināt atbalsta speciālistu katram izglītojamajam individuāli, jo ne visiem skolēniem šāds atbalsts ir nepieciešams, aģentūrai LETA pauda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējās izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns, komentējot Valsts kontroles revīzijas rezultātus par pamatizglītību Latvijā.
Valsts kontrole uzsver, ka katram izglītojamajam ir jānodrošina pietiekami izaicinošas mācību iespējas un savlaicīgs atbalsts mācību grūtību novēršanai, tomēr praksē atbalsta pieejamība joprojām ir nepietiekama.
Revīzijā konstatēts, ka no 2023./2024. līdz 2025./2026. mācību gadam atbalsta personāla slodzes izlases skolās palielinājušās par 32%. Šajā mācību gadā, daļēji ieviešot jauno finansēšanas modeli "Programma skolā", valsts finansētās slodzes pieaugušas par 31%, taču izglītības iestādes faktiski izjūt tikai ap 11% pieaugumu, jo vairākās pašvaldībās samazināts līdzfinansējums.
Valsts kontrole norāda, ka saskaņā ar aprēķiniem logopēds vienam izglītojamajam ar valodas traucējumiem var veltīt vidēji tikai 11 minūtes nedēļā, psihologs - 14 līdz 18 minūtes, bet speciālais pedagogs - septiņas līdz 11 minūtes nedēļā. Revidentu ieskatā šāds apjoms nav pietiekams pilnvērtīgam atbalstam.
Revidenti uzsver, ka pedagoga palīgi primāri būtu jānodrošina 1.-3. klasēs, lai savlaicīgi palīdzētu izglītojamajiem ar mācību grūtībām, savukārt 4.-6. klasēs atbalsts būtu izvērtējams pēc vajadzības. Tomēr secināts, ka vairākās skolās pedagoga palīgi nodarbināti arī 7.-9. klasēs, kamēr sākumposmā atbalsts ne vienmēr ir pietiekams.
Piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā pedagogu palīgu slodzes būtiski pārsniedz to apjomu, kāds nodrošināts atsevišķās skolās ar jaunāko klašu skolēniem, kur šāds atbalsts būtu īpaši nepieciešams. Pedagogu palīgu nodrošinājums šajās izglītības iestādēs pat ar pašvaldības līdzfinansējumu ir mazāks nekā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā.
Ziņojumā norādīts, ka Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas pārstāvji palielināto pedagogu palīgu skaitu skaidro ar mērķi nezaudēt atbalsta personālam paredzēto finansējumu. Šie speciālisti praksē strādā individuāli ar skolēniem, kuriem nepieciešams papildu atbalsts mācību priekšmetos, piemēram, matemātikā, fizikā vai ķīmijā, kā arī iesaistās darbu organizēšanā, kad klasi sadala mazākās grupās. Pedagoga palīgi var vadīt arī pulciņus vai pildīt darba vadītāju un novērotāju pienākumus, skolēniem piedaloties olimpiādēs.
Revidenti, izvērtējot skolas tarifikāciju, konstatējuši, ka pedagoga palīga slodze tarificēta vairāk nekā trešdaļai šīs izglītības iestādes pedagogu. Lielākajā daļā gadījumu tie ir pamatizglītības vai vispārējās izglītības iestādes skolotāji, kuriem papildus mācību darbam piešķirta arī pedagoga palīga slodze. Daļai pedagogu šāds apvienojums nodrošina gandrīz pilnu 40 stundu darba nedēļu.
Valsts kontrole pauž bažas arī par atbalsta personāla finansēšanas principu modelī "Programma skolā" - tas neesot balstīts uz pietiekami apzinātām izglītojamo vajadzībām un nesniedz pārliecību, ka visi skolēni saņem attīstībai un izaugsmei nepieciešamo atbalstu. Ziņojumā norādīts, ka IZM nav iesniegusi datus vai pētījumus, kas apstiprinātu, ka modelī noteiktais atbalsta personāla apjoms uz skolēnu skaitu ir pietiekams.
Izvērtējot Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto informāciju par skolēniem ar atbalsta pasākumiem 2024./2025. mācību gadā un piemērojot modelī paredzētos aprēķinus, revidenti secinājuši, ka viens psihologs vienam audzēknim ar atbalsta pasākumiem varētu veltīt tikai 14 līdz 18 minūtes nedēļā.
Piemēram, Rīgas Teikas vidusskolā faktiski bija nodarbināti divi psihologi uz pilnām slodzēm, tomēr arī šādā gadījumā vidēji sanāca 17 minūtes nedēļā vienam skolēnam ar atbalsta pasākumiem.
Līdzīgi secinājumi izdarīti par speciālā pedagoga pieejamību. Aprēķini liecina, ka saskaņā ar modeli "Programma skolā" speciālais pedagogs vienam skolēnam ar atbalsta pasākumiem varētu veltīt tikai septiņas līdz 11 minūtes nedēļā. Turklāt atsevišķās skolās amats faktiski ir vakants, jo vairākus gadus nav izdevies atrast atbilstošu speciālistu.
Papildus tam izlases izglītības iestādes norādījušas uz joprojām nepietiekamu atbalsta personāla nodrošinājumu. Arī Valsts kontroles organizētajās fokusa grupu diskusijās secināts, ka skolām nepieciešams lielāks atbalsta personāla skaits, nekā to paredz pašreizējais modelis, īpaši pedagoga palīgu, speciālo pedagogu un psihologu jomā.
Valsts kontrole aicina IZM sadarbībā ar pašvaldībām un izglītības iestādēm nodrošināt, lai skolās būtu pieejams bērnu vajadzībām atbilstošs atbalsta personāls. Revīzijā uzsvērta nepieciešamība apzināt pamatizglītības posma skolēnu atbalsta vajadzības, izmantojot pētījumus un izglītības iestāžu sniegto informāciju.
Tāpat Valsts kontrole iesaka normatīvajos aktos noteikt tādas atbalsta personāla slodzes, kas balstītas uz apzinātajām vajadzībām un nodrošina iespēju sniegt skolēniem nepieciešamo atbalstu.
Savukārt ministrijā norāda, ka finansēšanas modelī izmantotās proporcijas kalpo kā pamats aprēķiniem, taču skolu vadībai ir iespēja elastīgi lemt par konkrēto speciālistu sadalījumu atbilstoši skolas vajadzībām.
Kalvāns uzsver, ka direktori var izvēlēties, kādus atbalsta speciālistus piesaistīt lielākā apjomā, piemēram, psihologus, logopēdus vai sociālos pedagogus, kā arī veikt iekšēju finansējuma pārdali starp atbalsta personāla amatiem. Turklāt reforma paredz valsts finansējumu sociālajiem pedagogiem, kas iepriekš galvenokārt bija pašvaldību atbildība, izceļ IZM ierēdnis.
Reformai paredzētais finansējuma apjoms šobrīd ieviests 70% apmērā. Ministrijā to vērtē kā optimālu, ņemot vērā gan valsts budžeta iespējas, gan atbilstošu speciālistu pieejamību darba tirgū.
