Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu pakotni, kas paredz izveidot bērnu agrīnās attīstības skrīninga un atbalsta sistēmu.
Grozījumi plānoti Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā, Pacientu tiesību likumā un Starptautisko skolu likumā.
Iepriekš Finanšu ministrija (FM) norādījusi, ka tā nevar atbalstīt likumprojektu tālāku virzību, jo tie ir bez finansiālā seguma. Kopējais papildu nepieciešamais finansējums ir 1,7 miljoni eiro. Savukārt 2028. gadā un turpmākos gados, prognozējot 90% mērķa grupas bērnu aptveri, kopējais papildu nepieciešamais finansējums ir 2,6 miljoni eiro.
Tāpat saistībā ar sensitīvu medicīnisku datu aizsardzību bažas par likumprojektiem iepriekš Saeimas komisijās pauda Veselības ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, kā arī Datu valsts inspekcija un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija.
Deputātu rosinātās izmaiņas paredz, ka visiem bērniem vecumā no viena līdz sešiem gadiem tiks nodrošināta agrīna attīstības izvērtēšana. Pašlaik valsts to nodrošina tikai bērniem vecumā no pusotra līdz trīs gadiem. Savukārt no trīs gadu vecuma bērniem ar konstatētām attīstības vajadzībām būs jānodrošina individuāls pedagoģiskais un psiholoģiskais atbalsts bērnudārzos un skolās - gan valsts un pašvaldību, gan privātajās izglītības iestādēs, paredz grozījumi. Šobrīd šāds atbalsts ir pieejams tikai no skolas vecuma.
- gadā Latvijas pētnieku komanda izstrādāja bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu, kas paredzēts bērniem vecumā no viena līdz sešiem gadiem. Instruments pārbaudīts vairāk nekā 1000 bērnu izlasē, un digitālais rīks nodrošina uzticamus rezultātus, ko papildina skaidri un praktiski ieteikumi vecākiem un pedagogiem, lai bērni savlaicīgi saņemtu nepieciešamo atbalstu.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka pasaules attīstīto valstu un arī Latvijas dati liecina, ka 17% līdz 20% bērnu sastopas ar dažādiem attīstības riskiem un vajadzībām, kuru gadījumā nepieciešams profesionāls speciālistu atbalsts.
Valsts kancelejas pārstāve iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā uzsvēra, ka agrīna atbalsta sistēma sniegtu būtiskus ieguvumus gan bērniem, gan veselības aprūpes sistēmai kopumā. Bez strukturētiem skrīninga instrumentiem iespējams pamanīt tikai nelielu daļu attīstības risku, savukārt, izmantojot skrīningu, var identificēt līdz pat 80% agrīno risku, informē Saeimas Preses dienestā.
Visbiežāk konstatētie attīstības riski ir kavēta valodas attīstība, sociāli emocionālās grūtības, uzmanības un uzvedības problēmas, kā arī mācīšanās grūtības. Novēloti atklāti attīstības riski var radīt būtisku emocionālu slogu ģimenei, ietekmēt bērna pašapziņu, apgrūtināt mācību procesu un palielināt izmaksas veselības, izglītības un sociālajā sistēmā.
Bērnu agrīnās attīstības skrīnings ir strukturēts izvērtēšanas instruments, kas palīdz pārbaudīt, vai bērna attīstība atbilst viņa vecumam. Pasaulē plaši izmanto dažādus attīstības izvērtēšanas rīkus, kas paredzēti bērniem no pirmajiem dzīves mēnešiem līdz pat astoņu gadu vecumam. Šos instrumentus izmanto dažādās pasaules valstīs, taču Latvijā līdz šim tāds rīks bērnu attīstības izvērtēšanai praksē nav izmantots.
Likumprojekts paredz arī izveidot vienotu informācijas sistēmu, kas veicinās sadarbību starp ārstiem, pedagogiem, atbalsta speciālistiem un vecākiem. Sistēma ļaus droši apkopot informāciju par bērna attīstību un laikus plānot nepieciešamos atbalsta pasākumus, izvairoties no situācijām, kad bērns "pazūd" starp dažādām iestādēm. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti īpaši uzsver nepieciešamību nodrošināt augstākos personu datu aizsardzības standartus.
