Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien trešajam lasījumam atbalstīja speciālās pensijas likumprojektu tiesnešiem un prokuroriem.
Likumprojektam sākotnēji tika noteikta steidzamība, taču deputāti pirms balsojuma otrajā lasījumā nolēma, ka steidzamības kārtā grozījumi tomēr netiks skatīti.
Komisijas sēdē Valsts kancelejas Valsts attīstības nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis informēja, ka tiesnešiem un prokuroriem patlaban ir lielākā vidējā izdienas pensija, kā arī tai ir straujākais kāpums. Tiesnešu vidējā izdienas pensija pārsniedz 3180 eiro, bet prokuroriem tā pārsniedz 2800 eiro.
Vesperis uzsvēra, ka šī reforma ir ļoti svarīga no sociālā taisnīguma viedokļa, jo vidējā izdienas pensija ir būtiski augstāka nekā vidējā vecuma pensija, turklāt tiek maksāta pēc mazāka darba stāža.
Savukārt Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs komisijas sēdē uzsvēra, ka tiesnešu atlīdzības sistēmas, tostarp pensijas, regulējuma izmaiņas ir īpaši aizsargātas ar Satversmes 1., 83., 92. pantu un starptautiskajiem demokrātijas standartiem. Tādēļ reformas šajos jautājumos ir pakļautas īpašai kārtībai, kura līdz šim nav tikusi ievērota.
Strupišs norādīja, ka, mainot tiesnešu speciālo pensiju normatīvo regulējumu, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp valsts budžeta līdzekļu ekonomiju, tiesnešu neatkarību un tiesnešu tiesisko paļāvību uz noteikta apmēra sociālajām garantijām pēc amata atstāšanas.
Tieslietu padomes ieskatā likumprojektā piedāvātās izmaiņas saistībā ar speciālo pensiju ieviešanu nav pienācīgi pamatotas un atbilstošas mērķim nodrošināt tiesnešu neatkarību un veicināt personāla piesaisti darbam tiesu sistēmā. Likumprojekta normas palielina nepieciešamo minimālo stāžu un vidējās algas aprēķina periodu, kā arī samazina pensijas apmēru.
Tieslietu padome aicina saglabāt līdzšinējo Tiesnešu izdienas pensiju likumā paredzēto pensiju aprēķina kārtību un apmēru, līdz tiek veikta gan atbilstoša analīze par reformas sociālo, finansiālo un fiskālo ietekmi un pensijas apmēru nākotnē, gan konstitucionālais izvērtējums, tostarp ietekme uz tiesas neatkarību.
"Mūsu pozīcija nav mainījusies - tā arī nav saprasts, ka tiesnešu pensiju nedrīkst argumentēt ar tiem pašiem argumentiem kā vispārējo vecuma pensiju," sacīja Strupišs.
Budžeta komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) secināja, ka komisijas un Tieslietu padomes viedokļi par šo likumprojektu "nesatiekas taisnīguma ziņā". Čakša uzsvēra, ka reformas virsmērķis ir nevis budžeta taupīšana, kā to apgalvoja Strupišs, bet gan taisnīgums pret visiem iedzīvotājiem.
Tāpat Čakša norādīja, ka paredzētās reformas pamatojums ir laika gaitā notikušās atalgojuma sistēmas izmaiņas, jo tiesnešu algas būtiski mainījušies pieauguma virzienā un zudusi jēga izdienas pensijām, kuras savulaik ieviestas nepietiekamo algu kompensēšanai.
Likumprojekts izstrādāts, jo plānots mainīt līdzšinējo izdienas pensiju sistēmu, to vairs neattiecinot uz tiesnešiem un prokuroriem. Lai nostiprinātu tiesnešu un prokuroru neatkarību, nodrošinot tiesības uz atbilstošu materiālo nodrošinājumu pēc amata atstāšanas, jaunais likums noteiks speciālās pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību tiesnešiem un prokuroriem.
Izmaiņas neskars jau esošos izdienas pensijas saņēmējus. Pilnā apmērā tas attieksies uz tām amatpersonām, kuras darbu tiesneša, prokurora vai tiesībsarga amatā sāks no 2027. gada 1. janvāra un kuras šajos amatos būs nostrādājušas mazāk par 15 gadiem, kā arī uz tām personām, kuras vēl tiks ieceltas tiesneša, prokurora vai tiesībsarga amatā.
Lai saņemtu speciālo pensiju, personai būs jāsasniedz 25 gadu darba stāžs, no kuriem pēdējie desmit gadi nostrādāti tiesneša, prokurora vai tiesībsarga amatā, kā arī tā ir sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums. Tāpat speciālo pensiju varēs saņemt persona, ja tā no amata atbrīvota veselības dēļ un ja tai ir vismaz 25 gadu stāžs, no kuriem pēdējie trīs gadi nostrādāti tiesneša, prokurora vai tiesībsarga amatā. Patlaban izdienas pensijā tiesneši var doties 65 gadu, bet prokurori 50 gadu vecumā, ja izdienas stāžs sasniedz 20 gadus, no kuriem desmit gadi nostrādāti atbilstošajā amatā.
Prokuroriem minimālo izdienas pensionēšanās vecumu plānots pakāpeniski palielināt kopumā par 15 gadiem, lai to pielīdzinātu esošajam tiesnešu izdienas pensijas vecumam - 65 gadiem. Šādu nosacījumu paredz attiecināt uz tiem prokuroriem, kuriem nākamā gada beigās izdienas stāžs būs vairāk par desmit gadiem, bet nepārsniegs 15 gadus.
Paaugstinot pensionēšanās vecumu un izdienas stāžu, persona ilgāk paliks darba tirgū, tostarp saņems algu un maksās sociālās apdrošināšanas iemaksas, teikts likumprojekta anotācijā.
Paredzēts, ka Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Iepriekš Valsts kanceleja norādīja, ka bez izdienas pensijas reformas ap 2050. gadu izdienas pensiju izmaksājamais apmērs sasniegs vienu miljardu eiro, bet 2060. gadā - gandrīz 1,7 miljardus eiro.
Nākamā gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē Saeima jau ir pieņēmusi izmaiņas vairākos likumos, kas reformēs izdienas pensiju sistēmu.
Valsts kanceleja piedāvāja no 2027. gada no izdienas pensiju saņēmēju loka izslēgt visas profesijas, kuras nav saistītas ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, vienlaikus neskarot šobrīd izdienas profesijās nodarbinātos, kuriem gan būs jārēķinās ar augstākām prasībām darba stāžam un potenciāli arī koriģētu izdienas pensijas apjomu.
