Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Zemessardzes likumā, kas paredz ieviest Zemessardzes atbalstītāja statusu.
Brīvprātīgā Zemessardzes atbalstītāju sistēma dos iespēju iesaistīties valsts aizsardzībā pilsoņiem, kas dažādu iemeslu dēļ līdz šim nav pievienojušies dienestam, piemēram, nepietiekama veselības kapacitāte, pamatdarba noslodze vai citi iemesli, lēš aizsardzības nozares vadība.
Iespējamās šo cilvēku funkcijas varēs būt atbalsta sniegšana mobilizācijas centriem vai punktiem, iesaiste nodrošinājuma sistēmā vai aizsardzības infrastruktūras būvdarbos. Pieteikties aicināti arī ceļu būves un celtniecības iekārtu operatori, civilās sadarbības koordinatori, privātā sektora sadarbības koordinatori un citu profesiju cilvēki.
Atšķirībā no zemessargiem, Zemessardzes atbalstītāji saņems apliecību, taču nedos karavīra zvērestu, tiem netiks izsniegta forma, dienesta ieroči vai maksāta atlīdzība. Nepieciešamais ekipējums tiks izsniegts tikai uz apmācību laiku. Zemessardzes atbalstītāju starpā tiks prasīta arī pašorganizēšanās - vienību vadītāju izraudzīšanās starp saviem biedriem, kam būs jāiesaistās apmācību plānošanā un īstenošanā, kā arī citu atbalstītāju informēšanā un apziņošanā.
Grozījumi Zemessardzes likumā paredz vairākus izņēmumus, kas liegtu kļūt par Zemessardzes atbalstītāju, piemēram, par atbalstītāju nevarēs būt noziegumos apsūdzētas un agrāk par tīšiem noziegumiem notiesātas personas.
Tāpat patreizējā grozījumu redakcija paredz, ka par atbalstītāju nevarēs būt persona, kura bijusi PSRS, Latvijas PSR, ir vai ir bijusi kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
Tieši uz šo iespējamo normu uzmanību iepriekš vērsuši atsevišķi deputāti, norādot, ka, ieviešot šādu prasību, par Zemessardzes atbalstītāju nevarēs kļūt ārzemju latvieši, kas savulaik dienējuši rietumvalstu dienestos, piemēram, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš. Kažociņš savulaik dienējis Lielbritānijas armijā, bijis Lielbritānijas aizsardzības atašejs Baltijas valstīs un ieņēmis citus amatus Lielbritānijas aizsardzības resorā. Viņš arī bijis NATO Civilās izlūkošanas komitejas priekšsēdētājs.
Aizsardzības ministrijas pārstāvji iepriekš argumentēja, ka patlaban arī karavīriem un zemessargiem ir noteikts šāds ierobežojums un konceptuāli patlaban nav pieņemts lēmums, vai ļaut šādām personām iestāties dienestā.
Grozījumi paredz, ka Zemessardzē varēs dienēt arī Iekšlietu ministrijas, drošības iestāžu, policijas, prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas. Iekšlietu ministrija gan uzskata, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem nevajadzētu dot šādas iespējas.
Tāpat ar grozījumiem paredzētas sociālās garantijas - tuviniekiem būs iespēja saņemt pabalstu arī gadījumos, kad zemessargs gājis bojā neuzmanības dēļ, bet ne ļaunprātīgas rīcības rezultātā.
Vienlaikus paredzēts, ka dienestā netiks uzņemti pilsoņi ar dubultpilsonību, izņemot gadījumus, kas atbilst Pilsonības likuma izņēmumiem.
Likumprojekta autori no Aizsardzības ministrijas uzskata, ka izmaiņas veicinās sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā un stiprinās Zemessardzes kapacitāti.
