«Velve»: Stradiņa slimnīcas neskaidrs iepirkums var radīt valstij desmitiem miljonu eiro zaudējumus

Mūsu Latvija
LETA
Publicēšanas datums: 14.01.2026 15:52
«Velve»: Stradiņa slimnīcas neskaidrs iepirkums var radīt valstij desmitiem miljonu eiro zaudējumus

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) neskaidrs iepirkums jaunā A2 korpusa būvniecības pabeigšanai var radīt valstij desmitiem miljonu eiro zaudējumus, pauda būvkompānijā SIA "Velve", ar kuru līgums par korpusa būvniecību tika lauzts 2024. gada februārī.

Kompānijā informē, ka, neskatoties uz "Velves" iesniegtajām sūdzībām, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) otrdien, 13. janvārī, atļāva turpināt PSKUS jaunā A2 korpusa būvniecības iepirkumu, neraugoties uz to, ka iepirkuma priekšmets nav skaidri definēts. Pēc "Velves" pārstāvju paustā, šāda pieeja var radīt valstij desmitiem miljonu eiro zaudējumus.

Pēc IUB pieņemtā lēmuma būvuzņēmums "Velve" plāno vērsties tiesā, norādot uz iepirkuma dokumentu nepilnībām, kas var ietekmēt objekta izbūves gaitu, ierobežot konkurenci un būtiski sadārdzināt projekta īstenošanu.

Uzņēmuma ieskatā iepirkumā nav precīzi definēts ne iepirkuma priekšmets, ne izpildāmo darbu apmērs. Pašreiz iepirkums paredz projektēšanas un būvniecības līgumu, kas, pēc uzņēmuma domām, rada līdzekļu izšķērdēšanas risku, jo tiek izstrādāts vēl viens projekts paralēli jau esošajam. Tas var radīt būtisku sadārdzinājumu. Sekas var būt nelabvēlīgas slimnīcai - iespējama līdzekļu izšķērdēšana, būvniecības izmaksu pieaugums un objekta pabeigšanas termiņa pārsniegšana pēc 2030. gada beigām, uzskata "Velve".

Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvniecība sākās 2020. gadā, bet 2024. gada februārī tā tika pārtraukta, atsaucoties uz pelējuma risku, ieilgušiem termiņiem un pieaugošām izmaksām. "Velve" informē, ka projektēšanai līdz šim iztērēti vairāk nekā trīs miljoni eiro, būvniecībai - vairāk nekā 47 miljoni eiro, savukārt strīds par vēl 11 miljoniem eiro tiek izskatīts tiesā. Pēc būvdarbu pārtraukšanas papildu neatliekamiem darbiem izlietoti vēl vairāk nekā septiņi miljoni eiro.

"Velve" norāda, ka pēc līguma pārtraukšanas objekts gandrīz divus gadus stāvējis nepabeigts, bez atbilstošas apkures un ventilācijas, kā rezultātā objektā izplatījies pelējums un bojāta daļa iepriekš iegādāto materiālu un iekārtu. Šobrīd slimnīcas A2 korpusa pabeigšana tiek plānota ne ātrāk kā 2029. - 2030. gadā, kas ir būtiski vēlāk, nekā sākotnēji paredzēts.

"Velve" norāda, ka 2025. gada oktobrī tika izsludināts jauns iepirkums par nepabeigtās ēkas pabeigšanu, taču iepirkuma dokumentos nav skaidri definēts veicamo darbu apmērs. Pretendentiem, balstoties galvenokārt uz vizuālu objekta apskati, pašiem jānosaka, kas jāpārprojektē, jādemontē vai jāpārbūvē.

Puspabeigtajam objektam nav veikta visaptveroša būvekspertīze, un arī pelējuma izplatības apmērs nav precīzi noteikts, atzīmē "Velve".

Kompānija norāda, ka neskaidri definēts iepirkuma priekšmets būtiski palielina projekta sadārdzinājuma risku, jo potenciālie būvnieki šo nenoteiktību vai nu iekļauj piedāvājuma cenā, vai arī pieprasa papildu finansējumu vēlāk. Neraugoties uz šiem riskiem, IUB atļāva iepirkumu turpināt, faktiski atstājot lēmumu par objekta pabeigšanas apjomu un izmaksām iepirkuma uzvarētāja ziņā, pauž "Velve".

Jau ziņots, ka pērn oktobrī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludināja atklātu konkursu par PSKUS jaunā A2 korpusa būvdarbu pabeigšanu. Projekta mērķis ir nodrošināt, lai A2 korpuss, kas paredzēts kā nozīmīga slimnīcas infrastruktūras daļa, tiktu pilnībā pabeigts un nodots ekspluatācijā atbilstoši augstākajiem kvalitātes un drošības standartiem.

Lai nodrošinātu A2 korpusa pabeigšanu, projekta īstenošanas laikā VNĪ ir noslēgusi vienošanos par nekustamā īpašuma pārvaldību un turpina darbu pie sadarbības līguma ar slimnīcu. Paralēli tiek īstenota "projektē un būvē" iepirkuma procedūra, kurā paredzēts nodrošināt visus nepieciešamos projekta aktualizācijas un būvniecības darbus. Tāpat, pamatojoties uz iepriekš veiktām ekspertīzēm un izstrādātu sanācijas programmu, tiks izstrādāta detalizēta pelējuma monitoringa un likvidācijas programma, lai garantētu drošu un ilgtspējīgu slimnīcas vidi.

"Projektē un būvē" procedūrā tiks veikti visi būtiskie darbi - būvprojekta aktualizācija, defektēto apjomu demontāžas darbi, vispārceltnieciskie un inženiertehniskie darbi, kā arī objekta sagatavošana nodošanai ekspluatācijā.

A2 korpusu plānots nodot slimnīcai 2029. gada pirmajā pusē.

VNĪ uzsver, ka konkursa procedūra tiek īstenota ar maksimālu caurskatāmību un atbilstību Publisko iepirkumu likuma normām. Piedāvājumi tiks vērtēti pēc noteiktajiem kvalifikācijas un tehniskajiem kritērijiem, lai nodrošinātu gan projekta savlaicīgu, gan kvalitatīvu izpildi.

Pretendenti piedāvājumus varēja iesniegt līdz 2025. gada 11. novembrim.

Projekta īstenošana plānota 36 mēnešu laikā no būvniecības līguma noslēgšanas, sadarbībā ar PSKUS un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, nodrošinot efektīvu Eiropas Savienības fondu līdzekļu izlietojumu.

A2 ēkā plāno izvietot Neatliekamās medicīnas centru un uzņemšanu, operāciju zāles, ķirurģijas un neiroķirurģijas profilus, neiroloģijas nodaļu un insulta vienību, sejas un žokļu ķirurģiju, kā arī intensīvo terapiju un Sievietes un bērna klīniku kopā ar dzemdību bloku.

Tāpat vēstīts, ka sākotnēji ēkas nodošana ekspluatācijā bija plānota 2023. gada pavasarī, taču ģenerāluzņēmējs "Velve" nespēja izpildīt līgumsaistības, vairākkārt pieprasīja papildu termiņus un finansējumu, kā arī pieļāva būtiskus būvdarbu defektus. Tas noveda pie līguma laušanas 2024. gada 13. februārī.

Pēc līguma izbeigšanas Stradiņa slimnīca pārņēma būvniecības vadību un sāka darbu trīs posmos. Pirmajā posmā tika veikti steidzamie darbi ar slimnīcas resursiem, otrajā posmā nepieciešamos darbus turpināja pilnsabiedrība "P un S būvniecība". Šie abi posmi ir noslēgušies. Savukārt trešais posms paredz projekta vadības nodošanu VNĪ, jauna ģenerāluzņēmēja piesaisti un būvdarbu pilnīgu pabeigšanu.

Slimnīca skaidrojusi, ka kopējais projekta budžets ir 156,7 miljoni eiro, kas paredzēti gan būvdarbiem, gan medicīnas aprīkojumam, lai slimnīca pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā būtu pilnībā funkcionāla. Lielāko daļu - 85% no būvniecības izmaksām - sedz Eiropas Savienības fondi.

VĒL SADAĻĀ

LASI VĒL