Baltijas valstīm ir jāpaplašina aizsardzības sadarbība, ciešāk iesaistot Poliju un Ziemeļvalstis un koncentrējoties uz praktisku militāro spēju attīstīšanu, nevis tikai aizsardzības izdevumu apmēru, konferencē "Latvijas - Polijas stratēģiskās aizsardzības sadarbības diena" uzsvēra domnīcas "Laser" pētnieks Roberts Kits.
Kits atgādināja, ka reģionālās aizsardzības sadarbības idejas Baltijas jūras reģionā pastāvējušas arī pēc Pirmā pasaules kara, taču tolaik sadarbību vājināja nepietiekama praktiska rīcība. Pētnieks norādīja, ka līdzīgas ģeopolitiskās dilemmas pastāv arī mūsdienās, akcentējot paralēles starp 1938. gada Minhenes vienošanos un pašreizējām diskusijām par iespējamu mierizlīgumu Ukrainā.
Kits uzsvēra - lai gan Baltijas valstis un Polija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis, augsts aizsardzības izdevumu īpatsvars no iekšzemes kopprodukta (IKP) uzreiz nenozīmē reālas militārās spējas. Viņš atzīmēja, ka Latvija šogad aizsardzībai plāno novirzīt gandrīz 5% no IKP, taču faktiskajos skaitļos tas ir nedaudz vairāk par diviem miljardiem eiro. Savukārt neefektīvi ieguldījumi var radīt ilūziju par drošību.
Viņš norādīja, ka Krievijas īstenotie hibrīdie uzbrukumi, kas nesasniedz NATO līguma 5. panta slieksni, pieprasa ciešāku reģionālo koordināciju un informācijas apmaiņu, jo vienprātības panākšana plašākos starptautiskos formātos prasa laiku. Pētnieks uzsvēra, ka Polija, Baltijas valstis un Ziemeļvalstis veido reģionu, kas investē aizsardzībā un gatavojas savu interešu aizsardzībai.
Runājot par aizsardzības industriju, Kits pieminēja Latvijas potenciālu aizsardzības inovācijās, īpaši bezpilota sistēmu jomā. Viņš norādīja, ka 2024. gada dati liecina par Latvijas uzņēmumu pieaugošu lomu gaisa un kosmosa tehnoloģiju ražošanā, tostarp jaunu pētniecības un attīstības projektu īstenošanu pretdronu tehnoloģiju un īsa darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības jomā.
Pētnieks arī uzsvēra Latvijas testēšanas infrastruktūras nozīmi, tostarp Sēlijas militāro poligonu, norādot, ka Latvija var kļūt par reģionālu aizsardzības inovāciju centru, no kura varētu iegūt arī Polijas aizsardzības industrija. Viņš atzīmēja, ka sadarbība aizsardzības jomā varētu paplašināties arī enerģētikas un infrastruktūras projektos, kas vajadzīgi militārās industrijas attīstībai.
Jau rakstīts, ka Rīgā notiek konference "Latvijas - Polijas stratēģiskās aizsardzības sadarbības diena", kas pulcē politikas veidotājus, drošības ekspertus un aizsardzības industrijas pārstāvjus no Latvijas un Polijas.
