"Lielo mūzikas balvu" par mūža ieguldījumu saņems ērģelniece Larisa Bulava un komponists, muzikologs Georgs Pelēcis, trešdien preses konferencē paziņoja balvas žūrija.
Līdz ar balvas par mūža ieguldījumu saņēmējiem tika paziņoti arī balvas nominanti citās kategorijās. Nominācijā "Gada jaunais mākslinieks" izvirzīti diriģente Anastasija Kildiša, dziedātājs Eduards Rediko un trompetists Mārtiņš Zujs.
Nominācijā "Gada koncerts" tiek vērtēta koncertprogramma "Dzīvības elpa", kurā piedalījās mūziķi Evilena Protektore, Krišjānis Bremšs, Toms Timofejevs, Artjoms Sarvi un Volha Zaharova. Koncertu 30. janvārī rīkoja VEF Kultūras pils koncertciklā "VEF Jazz Club".
Nominēta arī baleta mākslinieces Elzas Leimanes koncertizrāde "Nakts vēstules dejotājai", kurā koncertēja mūziķi Matīss Čudars, Arve Henriksens, Anderss Jormins, Ivars Arutjunjans, Latvijas Radio koris un diriģents Kaspars Putniņš. Rīgas cirkā koncertizrādi pērn 18. jūnijā rīkoja "Latvijas koncerti".
"Gada koncertam" nominēts arī 28. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla noslēguma koncerts Taņs Duņs "Budas pasija", ko atskaņoja Valsts akadēmiskais koris (VAK) "Latvija", Rīgas Doma zēnu kora grupa, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solisti Viktorija Majore, Ieva Parša, Jolanta Strikaite, Mārtiņš Zvīgulis, diriģents Māris Sirmais. VAK "Latvija" rīkotais koncerts izskanēja pērn 5. septembrī Rīgas Kongresu namā.
Tāpat nominēts Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla "Organismi" atklāšanas nakts koncerts "Apkalna. Fausts. Znotiņš.", kurā skaņdarbus atskaņoja ērģelniece Iveta Apkalna un Johana Volfganga fon Gētes traģēdijas "Fausts" fragmentus lasīja aktieris Kaspars Znotiņš. Koncertu pērn 10. oktobrī rīkoja Latgales vēstniecība "Gors".
Nominēts arī koncerts "Marina Rebeka. Solokoncerts. Draugi - Andrejam Žagaram", kurā piedalījās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Mikēle Gamba. Koncerts izskanēja pērn 18. oktobrī koncertzālē "Cēsis" un 21. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB). Koncertu rīkoja Andreja Žagara kultūras attīstības fonds.
Nominācijai "Par izcilu interpretāciju" izvirzīta čelliste Magdalēna Ceple par Mečislava Veinberga Concertino čellam un stīgām kopā ar "Kremerata Baltica", kas izskanēja pērn 14. septembrī Dzintaru koncertzālē un 17. oktobrī Ventspils koncertzālē "Latvija".
Tāpat šajā nominācijā vērtēs Riharda Štrausa "Alpu simfoniju" Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā, diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā. Koncerts izskanēja Latgales vēstniecībā "Gors" pērn 4. aprīlī un Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" 5. aprīlī. Nominācijai pieteikta arī dziedātāja Inna Kločko par titullomu Riharda Štrausa operā "Salome", diriģents Mārtiņš Ozoliņš. Operas pirmizrāde notika LNOB pērn 21. februārī.
Savukārt balvai "Par izcilu sniegumu gada garumā" izvirzīti dziedātāja Zanda Švēde, pianists Reinis Zariņš, Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", dziedātāja Katrīna Paula Felsberga un orķestris "Rīga".
Nominācijai "Par izcilu darbu ansamblī" izvirzīta vijolniece Magdalēna Geka, trompetists Kristians Kalva, "Trio Tresensus": Līga Griķe (kokle), Aigars Raumanis (saksofons), Uģis Upenieks (perkusijas).
Nominācijai "Gada jaundarbs" izvirzīti Jāņa Petraškeviča koncerts diviem sitaminstrumentiem un ansamblim "Tas, kas šeit bija pirms", kura pirmatskaņojumu Latvijā varēja noklausīties pērn 8. februārī koncertzālē "Cēsis" Guntara Freiberga, Jura Āzera, ansambļa "Unitedberlin" izpildījumā. Diriģents ir Vladimirs Jurovskis.
Tāpat nominēta arī Jēkaba Jančevska Pirmā simfonija (Ērģeļsimfonija), kuras pirmatskaņojums izskanēja pērn 20. septembrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars". To atskaņoja Apkalna, Sniedze Kaņepe, Kaspars Vēvers, Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Guntis Kuzma.
Tāpat nominētas arī Annas Veismanes komponētās "Četras dziesmas ar Kārļa Skalbes vārdiem", ko izpildīja tenors Mārtiņš Šmaukstelis, koncertmeistare Ilze Ozoliņa. Koncerta pirmatskaņojums izskanēja pērn 11. oktobrī LNOB Beletāžas zālē.
Nominācijā "Par izcilu sniegumu džezā" izvirzīti sitaminstrumentālists Kaspars Kurdeko, saksofonists Toms Rudzinskis, vibrofonists un taustiņinstrumentālists Miķelis Dzenuška.
Kultūras ministrija (KM) informē, ka balvu pasniegšanas ceremonija notiks 6. martā plkst. 19 koncertzālē "Cēsis". Pasākumu atspoguļos Latvijas Sabiedriskais medijs.
Balsojums par "Delfi" auditorijas simpātiju norisināsies no 17. februāra līdz 4. martam, piedāvājot ikvienam izvēlēties savu favorītu no "Lielās mūzikas balvas" nominantiem. Šogad "Signet Banka" kļuvusi par balvas lieldraugu, atbalstot profesionālo izcilību Latvijas mūzikā un veicinot augstvērtīgas kultūras pieejamību plašākai sabiedrībai.
Nominantu paziņošanai veltītajā preses konferencē kultūras ministre Agnese Lāce (P) uzsvēra, ka šī balva ir pateicība nozares izcilniekiem par viņu nemainīgi augstvērtīgo sniegumu ne vien pašu mājās, bet arī nesot Latvijas vārdu pasaulē. "Vienlaikus, rīkojot "Lielās mūzikas balvas" pasniegšanu ārpus Rīgas, vēlamies akcentēt, ka Latvija ir izcils piemērs arī tam, ka, pateicoties valsts atbalstam, daudzveidīgi un kvalitatīvi kultūras notikumi ir pieejami iedzīvotājiem visos Latvijas reģionos," pauda Lāce.
"Lielā mūzikas balva" ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993. gadā KM, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas, pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus Latvijas mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu.
Janvāra sākumā žūrija izvirza balvas nominantus, par kuriem paziņo īpašā KM preses konferencē, un tikai pirms paša balvas pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.
Pasākumu organizē KM un VSIA "Latvijas koncerti".
