Latvijā ir nopietnas problēmas ar izpratni par dzīvnieku aizsardzību, un valstij būtu jāsper kardināls solis, pilnībā aizliedzot veselu, dzīvotspējīgu dzīvnieku nonāvēšanu, uzskata labdarības fonda "Sofi" vadītāja Sindija Liepiņa.
Fondā norāda, ka pēdējo gadu laikā dzīvnieku patversmēs būtiski pieaudzis legāli nonāvēto dzīvnieku skaits. Saskaņā ar PVD datiem 2024. gadā patversmēs legāli nonāvēto dzīvnieku skaits, salīdzinot ar 2023. gadu, pieaudzis par 31%. Fonda ieskatā šis pieaugums apliecina dzīvnieku pārprodukciju Latvijā un to, ka esošā sistēma galvenokārt cīnās ar sekām, nevis novērš cēloņus. Situācijā, kad patversmēm trūkst vietas un finanšu resursu, bet normatīvais regulējums pēc noteikta termiņa pieļauj plašu rīcības brīvību, lēmumi par dzīvnieku nonāvēšanu praksē nereti tiek pieņemti ekonomisku apsvērumu dēļ.
Lai gan Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) statistikā netiek nošķirts, cik no šiem dzīvniekiem bijuši klīniski veseli un cik iemidzināti neārstējamas slimības dēļ, pieaugošā legāli nonāvēto dzīvnieku skaita tendence liecina par nopietnām sistēmiskām problēmām dzīvnieku aizsardzības jomā, uzsver fondā.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 50. pants nosaka vairākus gadījumus, kuros dzīvnieku drīkst nonāvēt, tostarp, ja tas ir neārstējami slims vai apdraud cilvēku drošību. Vienlaikus likums paredz iespēju nonāvēt arī fiziski veselus dzīvniekus, ja noteiktā termiņā nav izdevies atrast jaunu īpašnieku - patversmē nonākušu dzīvnieku gadījumā pēc 14 dienām, bet konfiscētu dzīvnieku gadījumā - pēc 30 dienām.
Lai gan likums tieši neuzliek pienākumu dzīvnieku nonāvēt konkrētajā dienā, fonds norāda, ka praksē atsevišķās patversmēs šādi lēmumi tiek pieņemti, lai atbrīvotu vietu citiem dzīvniekiem.
Pateicoties iedzīvotāju iniciatīvai "Par dzīvnieku tiesībām dzīvot", Saeimā patlaban tiek virzīti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, paredzot, ka vesela dzīvnieka nonāvēšana būtu pieļaujama pēc 60, nevis 14 dienām. Fonds atzīst, ka tas ir solis dzīvnieku aizsardzības virzienā, tomēr uzsver - šādas izmaiņas nemaina regulējuma pamatprincipu.
"Jau gadiem tiek diskutēts par termiņiem, bet ne par to, kāpēc vispār esam nonākuši situācijā, kurā dzīvnieka dzīvība ir atkarīga no kalendāra dienas, nevis no veselības stāvokļa vai drošības apsvērumiem," uzsver fonda vadītāja. Liepiņas ieskatā dzīvnieku patvaļīga pavairošana, bezsaimnieka kaķu koloniju nemazināšanās un nepietiekama čipēšanas un reģistrācijas kontrole liecina, ka dzīvnieku labturības prasības Latvijā lielā mērā darbojas tikai formāli.
Fonds uzskata, ka Latvijai jāvirzās uz "no-kill" politiku, pilnībā aizliedzot veselu un dzīvotspējīgu dzīvnieku nonāvēšanu, vienlaikus ieviešot efektīvus sodus bezatbildīgiem saimniekiem un nelegāliem dzīvnieku pavairotājiem. Šāda pieeja, pēc fonda vērtējuma, nozīmētu pāreju uz prevencijā balstītu sistēmu - kontrolētu vairošanu, sterilizāciju, adopciju, skaidru institucionālo atbildību un efektīvu uzraudzību.
Kā norāda fonds, citu valstu prakse apliecina, ka patversmju darbu iespējams nodrošināt bez veselu dzīvnieku nonāvēšanas. Piemēram, Vācijā un Šveicē dzīvnieka dzīvība ir nostiprināta kā aizsargājama vērtība gan likumdošanā, gan institucionālajā praksē, un veselu dzīvnieku nonāvēšana bez medicīniska pamatojuma nav pieļaujama.
Nodibinājums "Labdarības fonds Sofi" ir sabiedriskā labuma organizācija, kas sniedz atbalstu bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem dzīvniekiem un īsteno dažādas dzīvnieku labturības veicināšanas programmas, tostarp sterilizācijas, patversmju atbalsta un adopcijas iniciatīvas. Fonds dibināts 2020. gadā.
