Valsts robežsardze joprojām regulāri saskaras ar mēģinājumiem bojāt robežas infrastruktūru, Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā imigrācijas regulējuma izvērtēšanai teica Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Pujāts norādīja, ka saspringtākais gads saistībā ar nelegālajiem robežas šķērsotājiem bija 2023. gads, kad tika aizturēts arī lielākais skaits nelegālo migrantu pārvadātāju. Vienlaikus izaicinājumi joprojām pastāv, un tiek strādāts, lai pārkāpējus aizturētu, viņš teica.
Robežsardzes priekšnieks uzsvēra, ka pārkāpēju mērķis ir nepamanīti nokļūt Latvijā, lai tālāk dotos, piemēram, uz Vāciju.
Pujāts akcentēja, ka Valsts robežsardze arī regulāri saskaras ar mēģinājumiem bojāt infrastruktūru, tāpēc vienmēr ir "jābūt tuvumā", lai nodrošinātu kārtību un novērstu likumpārkāpumus.
Ja robeža netiktu kontrolēta, Latvijā nelegāli ierastos krietni vairāk cilvēku nekā pašlaik, sprieda Pujāts, norādot, ka Baltkrievija iepriekš ar daudzām valstīm bija noslēgusi bezvīzu režīmus un strādāja pie loģistikas maršrutiem, lai Eiropas valstis pārpludinātu ar nelegālajiem migrantiem. Drošības situācija būtu ļoti dramatiska, uzsvēra Pujāts.
Apmēram 90% no nelegālajiem migrantiem ir gados jauni vīrieši vecumā no 25 līdz 35 gadiem. Daudzi ierodas, piemēram, no Somālijas. Pujāts norādīja, ka bieži vien pārkāpēji ir pakļāvušies kārdinājumam tikt pie Eiropas "aizsardzības", lai nokļūtu savā "sapņu zemē" un iepriekš pārdevuši visu sev piederošo mantu.
Valsts policijas pārstāvis Artūrs Smilga komisijas sēdē informēja, ka likumsargi sniedz atbalstu gadījumos, kad tas tiek lūgts. Atbalsts ir dažāds, piemēram, palīdzība patrulēšanā. Smilga uzteica Nacionālo bruņoto spēku iesaisti robežas drošības nodrošināšanā.
Runājot par cīņu pret nelegālo migrāciju, Smilga arī skaidroja, ka Valsts policija veic personu pārbaudes, tostarp dažādās iestādēs.
Viņš arī uzsvēra, ka nelegālo migrantu vidū Latvija pārsvarā nav galamērķis, bet gan tranzīta valsts ceļā uz citām Eiropas valstīm.
Pēc komisijas atklātās daļas deputāti uzaicinātos iestāžu pārstāvjus turpināja iztaujāt slēgtajā daļā.
Jau ziņots, ka Saeima pērn 27. novembrī izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai vētītu problēmas nacionālā un Eiropas Savienības (ES) līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā.
Komisija izveidota pēc 34 deputātu ierosinājuma, lai rastu atbildes uz virkni jautājumu, tostarp, kā tiek īstenotas imigrācijas pieteikumu izvērtēšanas procedūras un kādi pasākumi tiek veikti nelegālās imigrācijas novēršanai, kādas ir patvēruma meklētāju tiesiskā regulējuma problēmas, cik daudz personu pazūd no valsts institūciju redzesloka pēc uzturēšanās atļauju piešķiršanas, kādi ir riski ar termiņuzturēšanās atļaujām un to ļaunprātīgu izmantošanu un vai Latvijai ir iespēja piemērot izņēmumus ES migrācijas tiesību normu piemērošanā.
Par komisijas vadītāju ievēlēts Jānis Dombrava (NA), bet par sekretāru - Jānis Dinevičs (ZZS).
