Invaliditātes noteikšanas un atbalsta sistēmā nepieciešams skatījums uz cilvēka vajadzībām kopumā, piekrītot Valsts kontroles veiktās revīzijas secinājumiem par invaliditātes atbalsta sistēmu, aģentūrai LETA ar padomnieces Ilonas Ošas starpniecību pauda veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
"Jāatzīst, ka, attīstoties valstij un publiskajām sistēmām, diemžēl ik pa laikam redzam situācijas, kurās cilvēks nonāk sarežģītu procesu un institucionālu risinājumu virpulī," novērojumos dalās ministrs.
Viņš uzskata, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojums ir "būtisks ieguldījums šo nepilnību izgaismošanā, un par šo darbu Valsts kontrolei pienākas pateicība".
Politiķis skaidro, ka veselības un sociālie pakalpojumi praksē ir cieši savstarpēji saistīti, un ziņojums rosina domāt ne tikai par atsevišķu procesu pilnveidi, bet arī par drosmīgākiem, kompleksākiem risinājumiem un ciešāku integrāciju nākotnē.
Divu ministriju pārraudzība, kā arī būtiskas atšķirības pašvaldību līmenī apgrūtina vienotas un konsekventas politikas veidošanu un īstenošanu, ja mērķis ir cilvēku nostādīt pirmajā vietā ne tikai vārdos, atzīmē Abu Meri. Šajā kontekstā kā pozitīvu piemēru viņš min Rīgas domes praksi, apvienojot veselības un sociālo pakalpojumu pārraudzību vienā departamentā.
Vaicāts par risinājumiem digitālās veselības datu pieejamības jomā, ministrs atbild, ka no veselības nozares puses jau notiek mērķtiecīgs darbs pie e-veselības platformas attīstības, pakāpeniski paplašinot strukturētu digitālo veselības datu pieejamību - laboratoriskos izmeklējumus, informāciju par medikamentiem, nosūtījumus, izrakstus un epikrīzes.
"Šie uzlabojumi ir būtisks priekšnoteikums tam, lai valsts institūcijas varētu operatīvāk piekļūt digitāliem datiem un pieņemt pamatotus, cilvēkam draudzīgākus lēmumus," uzsver Abu Meri.
Patlaban e-veselībā ir pieejami vizuālās diagnostikas dati, mēnesī sistēmā saņemot vairāk nekā 100 000 ierakstu, kuros pieejami gan izmeklējumu apraksti, gan saites uz attēliem. Attēli tiek nodrošināti, izmantojot "Datamed" sistēmu. Vienlaikus visaptveroša risinājuma ieviešana e-veselībā pašlaik tiek analizēta, izvērtējot gan tehnisko specifikāciju, gan nepieciešamo finansējumu, gan iespējamos ieviešanas termiņus.
Abu Meri ieskatā Valsts kontroles ziņojums ir labs pamats turpmākai starpnozaru sadarbībai un mērķtiecīgiem uzlabojumiem, lai sistēma kļūtu saprotamāka cilvēkiem un atbalsts - savlaicīgāks un labāk pielāgots individuālajām vajadzībām.
LETA jau rakstīja, ka Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka invaliditātes statuss Latvijā tikai daļēji sasniedz savu mērķi, turklāt atbalsta sistēma kopumā ir sadrumstalota un nevienlīdzīga, īpaši pašvaldību līmenī, kur pakalpojumu pieejamība un apjoms būtiski atšķiras atkarībā no dzīvesvietas.
Revidenti norādījuši, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) darbu cita starpā atvieglotu arī tas, ja invaliditātes noteikšanai būtu pieejama plašāka informācija par personu - ne tikai tā, kuru ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts ir norādījis nosūtījumā un izvēlējies pievienot nosūtījumam.
Saskaņā ar normatīvo regulējumu e-veselībā jau tagad ir jābūt uzkrātiem veselības datiem un arī pieejamiem medicīniskajiem dokumentiem, kas tostarp ir nepieciešami arī invaliditātes noteikšanā. E-veselībā jānodrošina arī piekļuve radioloģiskajās manipulācijās iegūtajiem attēliem.
Revīzijā Veselības ministrijas un Latvijas Digitālās veselības centra pārstāvji norādījuši, ka ne visas ārstniecības iestādes nodrošina visu e-veselībā uzkrājamo datu ievadi.
Tomēr situācija pakāpeniski uzlabojoties - no 2024. gada e-veselībā ir pieejamas jau ne tikai e-receptes un e-darbnespējas lapas, bet arī laboratorisko izmeklējumu rezultātu pārskati, vēža pacienta karte un citi dati.
VDEĀVK pārstāvji revidentiem paskaidrojuši, ka dažos gadījumos jau patlaban e-veselība palīdz lēmuma pieņemšanā. Piemēram, lemjot par darbnespējas lapas pagarināšanu, var noskaidrot, vai ir izrakstītas zāļu receptes un vai cilvēks tās izmanto. Lai pagarinātu darbnespējas lapu ilgāk par 26 nedēļām, ir jāturpina ārstēties. Vienlaikus e-veselībā var iegūt informāciju par cilvēka izmantotajām darbnespējas lapām.
Tomēr kopumā e-veselībā patlaban uzkrātā informācija nav pietiekama invaliditātes ekspertīzei, secināts ziņojumā.
