Komentāros pie raksta populārā latviešu portālā daudzi Latvijas iedzīvotāji, kas mācījušies PSRS laikos, negaidīti slavē padomju izglītības sistēmu, atzīmējot tās praktiskumu un reālo lietderību dzīvei? raksta Otkrito.lv.
Ikviens, kas mācījās skolā Padomju Savienības laikos, labi atceras ne tikai mācību priekšmetus, bet arī prasību līmeni, zināšanu vērtēšanas sistēmu un mācību praktisko orientāciju. Daudzas disciplīnas, kas pastāvēja tajā laikā, šodien pilnībā izzudušas no skolas programmas.
Portāls LA.lv publicēja materiālu par priekšmetiem, kuri tika mācīti padomju skolā, bet vairs netiek pasniegti: piemēram, marksisma‑ļeņinisma pamati, kalligrāfija, civilā aizsardzība, ētika, rasēšana un astronomija. Tomēr vēl lielāku interesi par šo nelielo ekskursu vēsturē izraisīja lasītāju komentāri. Lielākā daļa komentētāju — Latvijas iedzīvotāji, kas mācījušies PSRS — vērtēja padomju izglītību pozitīvi, norādot tikai uz ideoloģisko sastāvdaļu. Viņi uzsvēra, ka skola deva praktiskas prasmes, kas patiesi palīdzēja dzīvē.
Viens no komentētājiem raksta: «Padomju Savienības laikos izglītība bija organizēta tā, ka no skolām iznāca gudri un apzinīgi cilvēki. Neatkarīgajā Latvijā izglītība ir degradējusies līdz grīdlīstes līmenim».
Daudzi atceras militāro sagatavošanu, kas visiem skolēniem bija obligāta: «Militārā sagatavošana vidusskolā bija visiem — gan puišiem, gan meitenēm. Meitenes papildus apmācīja medicīnu. Meitenes demontēja un montēja Kalašņikova automātu gandrīz tikpat ātri kā puiši».
Īpaši tiek izcelta mācību priekšmetu darba nodarbību un mājsaimniecības praktiskā orientācija: «Darba stundās nebija nekādas ideoloģiskas sastāvdaļas. Meitenes mācījās šūt, adīt, gatavot ēdienu. Viss bija jāapgūst diezgan augstā līmenī — no paraugiem līdz gataviem izstrādājumiem».
Citi komentētāji uzsvēra, ka prasmes bija universālas: «Puiši mācījās strādāt ar koksni un metālu, lietot instrumentus, lodēt. Meitenes arī prata daudz ko. Un rezultātā nepiedzima bezpalīdzīgi cilvēki, kas nevar ne izlabot jaucējkrānu, ne salabot mēbeles».
Par daudziem priekšmetiem, kas šodien ir vai nu izzuši, vai samazināti līdz minimumam, sacīts daudz labu vārdu: «Kalligrafija, astronomija, rasēšana bija vajadzīgi priekšmeti. Tas ļoti palīdzēja tehniskajās augstskolās. Es joprojām saprotu tehnisko dokumentāciju, pateicoties padomju skolai».
Komentētāji arī atzīmē augstu laboratorijas nodarbību līmeni: «Bija pilnvērtīgi laboratorijas darbi fizikā un ķīmijā, aprīkoti kabineti, īsti reaģenti un ierīces. Tā bija īsta mācība, nevis formalitāte».
Mūsdienu skolas kritika skan īpaši skarbi: «Tagad bērni un pieaugušie raksta šķībi, bez pieturzīmēm, bez jēgas. Telefonu un datoru lietošana ir atgriezusi valodas attīstību atpakaļ. Iznīcināta kritiskā domāšana».
Daži komentētāji uzsvēra, ka ideoloģija netraucēja tiem, kas prata domāt patstāvīgi: «Ideoloģija mani neskāra. Bija saprātīgi vecāki, kas mācīja domāt. No paša cilvēka atkarīgs, ko viņš paņems noderīgu un cik vērtīgs tas kļūs».
