Gada vidējā inflācija nākamajā gadā Latvijā varētu būt 2,4-3% apmērā, kamēr šogad gada vidējā inflācija būs 3,7-3,8%, prognozēja aptaujātie banku analītiķi.
"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA sacīja, ka patēriņa cenas 2026. gadā augs lēnāk nekā 2025. gadā sagaidāmie 3,8%. Pēc bankas aplēsēm, 2026. gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt 3% apmērā.
Viņa minēja, ka pasaules naftas un gāzes cenas ir samērā zemas, globālās pārtikas cenas pakāpeniski sarūk, Ķīnas eksporta cenas turpina sarukt un eiro kurss ir spēcīgs - tas viss palīdzēs piebremzēt inflāciju 2026. gadā.
Tajā pašā laikā Zorgenfreija norādīja, ka pasaulē kafijas cena joprojām ir pie rekorda līmeņiem, kas nozīmē, ka vēl kādu laiku kafija arī Latvijā būs samērā dārga, taču pārtikas cenas Latvijā 2026. gadā piebremzēs pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājums atsevišķiem pārtikas produktiem.
"Kopumā prognozējam, ka pārtikas cenas 2026. gadā augs līdzīgā tempā kā kopējā inflācija, tātad - krietni lēnāk nekā 2025. gadā," sacīja Zorgenfreija.
Viņa arī piebilda, ka algu kāpums turpināsies, tomēr būs nedaudz lēnāks kā iepriekšējos gadus. Joprojām samērā straujais algu pieaugums turpinās uzturēt pakalpojumu cenu kāpumu.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka nākamgad vidējais cenu līmenis varētu pieaugt par apmēram par 2,5%. Lielāko devumu inflācijas samazinājumā salīdzinājumā ar 2025. gadu, kad cenas provizoriski pieauga par 3,8%, dos pārtikas cenas, kuru vidējā inflācija varētu samazināties no 6% šogad līdz apmēram 1% 2026. gadā.
Viņš norādīja, ka 2025. gada izskaņā pārtikas izejvielu tirgos risinājās patērētājiem labvēlīgi notikumi - lētāki kļūst gan kvieši, gan dažādi eksotiskie produkti, tostarp kakao un apelsīnu sula.
"Nedomāju, ka būs nozīmīgs pārtikas cenu kritums," sacīja Strautiņš, piebilstot, ka izejvielu cenu kritums uz brīdi varētu apturēs ilglaicīgo cenu kāpuma tendenci.
Tajā pašā laikā Strautiņš arī norādīja, ka no patērētāju skatu punkta svarīgākas ir nevis pārtikas cenas, bet gan pārtikas pirktspēja, kas nākamgad noteikti varētu uzlaboties, augot algām.
"Ticamākais kandidāts uz deflāciju starp galvenajām preču un pakalpojumu grupām ir transporta pakalpojumi. Naftas tirgū pastiprinās pārprodukcija. Šobrīd cenu stabilizē Ķīnas centieni palielināt stratēģiskās rezerves, bet brīvie rezervuāri tiek strauji aizpildīti. Ievērojot arī to, ka gads sākās ar būtiski augstākām naftas cenām, nekā tās ir šobrīd, degvielas vidējā cena 2026. gadā varētu būt nedaudz zemāk kā 2025. gadā, bet, visdrīzāk, lielu atšķirību nebūs," sacīja Strautiņš.
Viņš arī piebilda, ka nākotnes darījumi iezīmē patīkamu nākotni gāzes pircējiem, savukārt elektrības cenu samazinājumu ietekmēs atjaunojamo resursu jaudu pieaugums Latvijā. Tā ir laba ziņa arī siltuma patērētājiem, bet jebkādas izmaiņas būs ļoti pakāpeniskas.
Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA prognozēja, ka 2026. gada Latvijā gada vidējā inflācija būs 2,4% pretstatā 3,7% 2025. gadā.
Viņš norādīja, ka globālie inflācijas mazināšanas spēki šobrīd tiek uzskatīti par pietiekami spēcīgiem, lai saprātīgā laika posmā atgrieztu inflāciju 2% mērķa līmenī. Šī tendence izriet no Ķīnas eksporta cenu krituma, zemākām izejvielu un enerģijas cenām un mākslīgā intelekta radītā efektivitātes pieauguma.
Gašpuitis arī minēja, ka eirozonas inflācijas lejupvērstā tendence gada otrajā pusē saglabājās. Lai gan skaitļi ir nedaudz augstāki par Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm, tie netiek uztverti ar bažām. Preču, enerģijas un pārtikas tirgus tendences ir labvēlīgas cenu pieauguma tempa palēninājumam. Bažas joprojām rada pakalpojumu cenas, taču inflācijas tempa krituma tendence daudzās lielajās ekonomikās ir iepriecinoša un sekos lejupvērstajai tendencei algu pieaugumā. Tādēļ ECB politikas likme tuvākajā laikā paliks 2% līmenī.
"Galvenie riski inflācijai ir pastiprināts tarifu karš, traucējumi tirdzniecības un transporta ķēdēs vai energoresursu cenu pieaugums, kas var ātri izraisīt augstāku inflāciju un zemāku izaugsmi," sacīja Gašpuitis.
Viņš arī atzīmēja, ka novembrī gada inflācija Latvijā atkāpās līdz 3,8%, no kuriem 2,45 procentpunktus veidoja mājsaimniecībām būtiskākās izdevumu pozīcijas - pārtika un mājoklis.
"Inflācijas augšupejošais vilnis savā augstākajā punktā noturējās mazliet ilgāk, nekā tika gaidīts. Tomēr turpmāk inflācijas temps palēnināsies - tas ir, turpināsies lēnīgs cenu pieaugums," teica Gašpuitis.
Viņš skaidroja, ka galvenais straujās inflācijas iemesls Latvijā bija pārtikas cenu lēciens 2025. gada pirmajos mēnešos. Sekojot globālajām tendencēm, pārtikas cenu kāpumam ir jāstabilizējas un noteiktos segmentos to varētu nomainīt īslaicīgs cenu samazinājums. FAO pārtikas cenu indekss novembrī bija 125,1 punkts, kas ir par 1,5 punktiem jeb 1,2% mazāk nekā oktobrī, un trešo mēnesi pēc kārtas uzrādīja samazinājumu. Kritumu ietekmēja piena produktu, gaļas, cukura un augu eļļu cenu indeksu samazinājums, kas atsvēra graudu indeksa pieaugumu.
Iespējams, ka nelielas korekcijas jeb pārbīdes atsevišķu produktu cenās viesīs memorands pārtikas cenu samazināšanai. Taču kopējo pārtikas cenu līmeni vairāk ietekmēs situācija globālajā tirgū un dažādu izmaksu, tostarp darbaspēka izmaksu, pieaugums, kas turpinās izpausties pakalpojumu cenrāžos, sacīja Gašpuitis.
Viņš piebilda, ka labvēlīgas tendences vērojamas enerģijas cenu dinamikā, taču janvārī inflācijā parādīsies nodokļu un tarifu izmaiņu izpausmes.
