Ja militāro ekspertu un drošības iestāžu atzinumā tiks norādīts, ka dzelzceļa sliežu demontāža austrumu robežā ir visefektīvākais risinājums, lai nodrošinātu Latvijas drošību, šis padoms tiks ņemts vērā, koordinējoties starp Baltijas valstīm, sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma».
«Ja sliežu demontāža ir visefektīvākā alternatīva, ja Baltijas valstis saskaņos savas darbības un sadarbojas (...), ja tiks sniegts šāds novērtējums, es ņemšu vērā karavīru viedokli, es atbalstīšu potenciālo sliežu demontāžu, ja tiks izpildīti šie priekšnosacījumi», — solīja Sprūds.
Uz jautājumu, kādi vēl varētu būt risinājumi bez sliežu demontāžas, Sprūds atbildēja, ka alternatīva būtu novērst jebkādu kustību pa dzelzceļu, sagatavot infrastruktūru tās ātrai iznīcināšanai, piemēram, ar sprādzienu. Vēl viens risinājums varētu būt dzelzceļa līniju bloķēšana ar uguns spēku — ar artilērijas sistēmām un droniem.
Ir vairākas iespējamās alternatīvas, taču skaidrs, ka dzelzceļa demontāža ir viens no variantiem, kas tiek apsvērts pirmkārt, sacīja ministrs.
Kā jau ziņots, Saeima agrāk noraidīja opozīcijas Nacionālās apvienības lēmuma projektu, kas paredzēja dzelzceļa infrastruktūras demontāžu Latvijas un Krievijas pierobežā.
Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gatere (P) šonedēļ Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē atzina, ka pašlaik Latvijā nav draudu, kuru dēļ būtu nepieciešams demontēt sliedes austrumu robežā, taču jebkurā gadījumā dzelzceļa satiksmes ierobežošana nav «zelta līdzeklis» pret potenciālo agresoru.
Sprūds, komentējot diskusijas par iespējamo sliežu demontāžu austrumu robežā, uzsvēra, ka okupantu karaspēka vilcieni Latvijas teritorijā nekursēs. Aizsardzības ministrs atzina, ka robežas nostiprināšana paredz dažādas darbības un pasākumus, sākot no šķēršļu uzstādīšanas, minu un artilērijas sistēmu iegādes, kā arī infrastruktūras sagatavošanas tās iespējamai iznīcināšanai. Atbilstošs novērtējums tiek veikts ne tikai attiecībā uz dzelzceļiem, bet arī uz sauszemes ceļiem. Pasākumi mobilitātes ierobežošanai un Baltijas aizsardzības līnijas izveidei tiek īstenoti sadarbībā ar Valsts robežsardzi.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pūdans decembra sākumā intervijā TV3 sacīja, ka Latvijas armijai jau ir plāni dzelzceļa mobilitātes ierobežošanai noteiktu draudu gadījumā.
Vairākiem Latvijas ministrijām un drošības iestādēm ir uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi uz Latviju radīs dzelzceļa sliežu demontāža uz robežas ar Krieviju. Turklāt Baltijas valstu prezidenti uzsvēra, ka šādam lēmumam jābūt kopīgam.
