Latvijā ir apmēram 9200 medicīnas māsu, saskaņā ar Veselības ministrijas datiem. Saskaņā ar arodbiedrības novērtējumu to skaitam jābūt vismaz par ceturto daļu vairāk.
«Ja mēs paskatāmies uz citām valstīm, tad tur ir simtiem, bet, diemžēl, Latvijā trūkst vairāk nekā 3000 medmāsu. Diemžēl. Un šai цифrai kaut kā nav tendences samazināties,» sacīja arodbiedrības pārstāve Līga Barinija.
LA.LV daudz rakstījis par medmāsu algām, dīvainām intervijām un sarežģītu, reizēm neizturamu, nežēlīgu darba vidi, tikpat sliktas atsauksmes par visu, kas notiek aiz slēgtām slimnīcu durvīm, pašas medmāsas pastāstīja komentāros pie asociācijas ieraksta.
Zane raksta: «Būtu smieklīgi, ja nebūtu jāraud. Jums nav vajadzīgas gudras medmāsas. Ja viņas būtu vajadzīgas, tad viņas tiktu pieņemtas darbā, nevilcinoties vairākas nedēļas. Bet mans pieredze rāda, ka šie vakances ir izdomājums un ne vairāk. Jo pat ar maģistra grādu nevēlas pieņemt darbā. Kādas princeses jūs gaidāt? Nu, tā nebūs, gribat jūs to vai nē. Laiks pamosties un pārstāt sapņot!»
Dace norāda, ka «jaunie vairs nevēlas strādāt slimnīcā. Alga ir tāda, kāda ir...».
Maija atbild: «Alga ir tikai nedaudz zem vidējās valstī, ja medmāsa strādā pilnu darba laiku, kā arī naktī un svētku dienās. Medmāsas darbs ir, pirmkārt, aicinājums. Protams, mēs arī vēlamies, lai darba samaksas sistēma tiktu pārskatīta, bet nauda šeit nebūs noteicošais faktors. Svarīga ir darba vide – cieņpilnas, kolēģiālas attiecības, novērtējums no vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem un pilnvērtīga starpdisciplināra sadarbība. Kad jaunas medmāsas sajutīs, ka veselības aprūpe viņām ir nepieciešama ne tikai kā darbaspēkam, bet arī beidzot novērtēs viņu iegūtās kompetences un līderības īpašības, sistēmā būs daudz mazāk problēmu. Un tas jau ir jautājums par daudzu iestāžu iekšējo psiholoģisko klimatu, kas prasa steidzamu risinājumu.»
Zane dalās ar savu pieredzi: «Es nebiju vajadzīga nevienā Rīgas slimnīcā, jo man vienkārši zvanīja ar jautājumu: vai var nosūtīt jūsu CV uz nodaļu? Tālāk nevienam nekas nebija vajadzīgs. Pat intervija. Bet, godīgi sakot, ja medmāsas būtu vajadzīgas, tad tādas intervijas būtu smieklīgi rīkot, rodas iespaids, ka it kā pastāv milzīga konkurence par medmāsu vietām. Tādējādi nevienam nekas nav vajadzīgs, jo beigās nevienu neņem darbā. Un es turpinu klīst pa skolām, jo nekur citur es neesmu vajadzīga, ar savu akadēmisko pieredzi un izglītību. Bet kā ir, tā ir. Tikai atsauksmes no manas puses nekad nebūs labas par šo sistēmu, kamēr tā nekļūs lojālāka pret tiem, kas vēlas strādāt. Tāpēc dažreiz es komentēju diezgan asu, jo man ir tāda pieredze. Viss ir saprotams, bet ne šī sistēma, tai nav izskaidrojuma.»
