No 2025. gada aprīļa līdz jūnijam Nacionālais elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) veica otro pasūtījuma pētījumu par Latvijas iedzīvotāju medijpratības līmeni.
Tajā tiek analizēti sabiedriskā medija lietošanas ieradumi, informācijas tehnoloģiju prasmju līmenis, spēja iegūt uzticamu informāciju, uzticēšanās līmenis plašsaziņas līdzekļiem un citiem informācijas avotiem, kā arī noteikti pasākumi medijpratības veicināšanai valstī. Pētniecības rezultāti liecina, ka kopējais medijpratības līmenis Latvijas sabiedrībā ir raksturojams kā viduvējs: lielākā daļa iedzīvotāju ir apguvusi pamata prasmes, kurām nepieciešamas uzlabošanas. Uz vienas līdz desmit skalas vidējā novērtējuma rādītājs dalībniekiem bija 5,7 punkti.
Sabiedrisko mediju satura patērētāju skaits pakāpeniski samazinās, un 2025. gadā tas sasniedza zemāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā. Samazinājusies arī komerciālo mediju auditorija. Salīdzinoši augsta interese par sabiedriskajiem medijiem tika novērota 2022. gadā, kad tā pieauga Krievijas kara pret Ukrainu sākumā.
Vairāk nekā puse aptaujāto joprojām uzskata, ka demokrātiskās valstīs valdība var noteikt un kontrolēt, kā ziņu mediji atspoguļo notikumus. Salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju tika parādīts, ka šāds uzskats joprojām ir izplatīts nozīmīgā daļā sabiedrības. Kopumā respondenti uzskata, ka Latvijas mediji pareizi atspoguļo faktus: informācija tiek sniegta vienmērīgi, lai gan stila izteiksmes veidi un atsevišķu avotu vai žurnālistu uzsvari var atšķirties.
Šogad nedaudz pieauga iedzīvotāju daļa, kuri uzskata, ka vārda brīvības ierobežošana noteiktos gadījumos ir pieļaujama - šādu respondentu skaits ir 80 %, kas ir par 5 % vairāk nekā 2024. gadā. Tajā pašā laikā visbiežāk viedokli par vārda brīvības neaizskaramību izteica jaunieši.
