Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētās, tomēr svaiga bankas aptauja rāda, ka vairāk nekā puse rīdzinieku (55 %) un citu lielo pilsētu iedzīvotāju (50 %) apsver vai vismaz ir domājuši par mājokļa iegādi un pārcelšanos uz lauku teritoriju vai mazpilsētu.
Interese par dzīvi ārpus lielajām pilsētām Latvijā stabilizējas augstā līmenī, norāda mājokļu kreditēšanas jomas vadītājs Kaspars Sausais. Kopumā tikai 10 % Rīgas un lielo pilsētu iedzīvotāju noteikti apsver mājokļa iegādi lauku teritorijā vai mazpilsētā, tomēr ievērojama daļa respondentu jau ir par to domājuši (20 %) vai apsvērtu šādu iespēju pie piemērotiem darba vai dzīves apstākļiem (19 %). Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju — 30 % — norāda, ka vēlas dzīvot pilsētā.
Jaunieši un vīrieši biežāk domā par pārcelšanos no pilsētas
Dati no aptaujas rāda, ka jaunieši un ekonomiski aktīva vecuma iedzīvotāji ir atvērtāki idejai par dzīvi lauku teritorijā vai mazpilsētā. Vairāk nekā puse (54 %) respondentu vecumā no 18–29 gadiem norādīja, ka apsvērtu šādu iespēju. Tāpat vīrieši biežāk nekā sievietes domā par pārcelšanos un ir gatavi novērtēt šādu iespēju — tā atbildēja vairāk nekā puse (54 %) vīriešu un par 10 % mazāk sieviešu.
Vienlaikus dati rāda, ka ievērojama daļa sabiedrības (30 %) nevēlas pamest pilsētu. Šis rādītājs ir līdzīgs citām Baltijas valstīm: 25 % — Igaunijā un 33 % — Lietuvā. Tas liecina, ka Baltijas valstu iedzīvotāju ieradumi dzīvesvietas izvēlē kopumā ir līdzīgi.
Uz dzīvesvietas izvēli ietekmē arī nekustamā īpašuma cena
Pēdējos gados novērojams pakāpenisks nekustamā īpašuma kreditēšanas pieaugums Latvijas reģionos: šogad katrs ceturtais bankas hipotekārais kredīts tika izsniegts mājokļa iegādei kādā no valsts reģioniem. Tam palīdz attālinātā darba iespēju paplašināšanās, vēlme pēc augstākas dzīves kvalitātes tuvāk dabai, kā arī salīdzinoši pieejamākas cenas nekustamajam īpašumam reģionos. Pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem reģionos paliek stabils — visbiežāk tiek finansēta jau esoša mājokļa iegāde, retāk — jaunu privātmāju būvniecība.
