Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 208 240 jauniešu jeb iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem, veidojot 11,2% no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Vairāk nekā puse jeb 51,3% jauniešu bija vīrieši, bet 48,7% bija sievietes. Vienlaikus kopējā iedzīvotāju struktūrā proporcija ir pretēja - 46,4% vīriešu un 53,6% sieviešu.
- gada sākumā visvairāk jauniešu bija Kurzemē (11,7%) un Zemgalē (11,3%), bet vismazāk jauniešu bija Latgalē un Vidzemē - attiecīgi 10,7% un 10,9%. Rīgas reģionā jauniešu īpatsvars bija tāds pats kā vidēji Latvijā - 11,2%.
Lielākais jauniešu īpatsvars bija Saldus un Kuldīgas novados - attiecīgi 12,1% un 12%, savukārt mazākais jauniešu īpatsvars bija Ādažu un Saulkrastu novados - attiecīgi 9,2% un 9,6%. Starp valstspilsētām lielākais jauniešu īpatsvars bija Liepājā -12,3%, bet mazākais jauniešu īpatsvars bija Daugavpilī - 10,2%.
CSP norāda, ka pēc pilngadības sasniegšanas jaunieši nesteidz pamest vecāku mājas un veidot ģimeni.
Dati liecina, ka 73,3% 18-24 gadu vecuma vīriešu un 49,8% 25-29 gadu vecuma vīriešu dzīvo kopā ar savu vecāku vai vecākiem bez laulātās vai kopdzīves partneres vai bērniem. Sieviešu vidū ir nedaudz mazāk to, kuras turpina dzīvot kopā ar vecākiem - 67,2% 18-24 gadu vecuma sieviešu un 33,1% 25-29 gadu vecuma sieviešu.
Daļa jauniešu ir izveidojuši savu ģimeni un dzīvo kopā ar savu laulāto vai kopdzīves partneri un/vai bērniem - 6,2% jauniešu 18-24 gadu vecumā un 29,3% jauniešu 25-29 gadu vecumā.
Tāpat CSP min, ka mūsdienās arvien lielāka daļa iedzīvotāju vecumā līdz 29 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību, un samazinās to jauniešu īpatsvars, kuri līdz šim vecumam ir ieguvuši vien pamata vai zemāku izglītību. Augstāks sasniegtais izglītības līmenis ir aktuālāks līdz ar paaudžu maiņu.
Kopš 1980. gadiem jauniešu vidū ir trīskāršojies augstāko izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvars. Starp 20-24 gadu vecuma jauniešiem augstāko izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvars ir kāpis no 4,6% 1979. gadā līdz 12,1% 2024. gadā un starp 25-29 gadu vecuma jauniešiem - no 13,5% 1979. gadā līdz 37,1% 2024. gadā.
Pēc izglītības iestāžu datiem, 2024. gada oktobrī Latvijā 40,3% jauniešu 18-29 gadu vecumā bija kādas izglītības iestādes skolēni, audzēkņi vai studenti, tostarp 7,6% mācījās vispārizglītojošajās skolās, 6,6% profesionālajās izglītības iestādēs un 26,1% apguva augstāko izglītību koledžās un augstskolās. Sievietes šajā vecuma grupā veidoja 53,3% no visiem izglītojamajiem, un viņu īpatsvars bija lielāks gan vispārējā izglītībā (54%), gan augstākajā izglītībā (55,7%). Savukārt vīrieši biežāk izvēlas profesionālo izglītību - viņu īpatsvars sasniedz 57%.
-
gadā 55,3% jauniešu uzreiz pēc vidējās izglītības apguves sāka studijas augstākās izglītības iestādēs, 2,3% vidusskolu beigušo izvēlējās turpināt apgūt profesionālo izglītību, bet 42,4% mācības neturpināja. Taču CSP rīcībā nav informācijas par jauniešiem, kuri mācības turpina ārzemēs.
-
gadā Latvijā 32,1% personu 24 gadu vecumā vēl mācījās kādā izglītības iestādē, un pēdējos gados šis īpatsvars tikai aug. Tas ir vairāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji (29,4%) un vairāk nekā citās Baltijas valstīs: Igaunijā un Lietuvā jauniešu īpatsvars, kuri turpināja mācības 24 gadu vecumā, bija būtiski mazāks nekā Latvijā - 25,4% un 24,6%. Augstākais rādītājs bija Dānijā (53,3%), Somijā (49%) un Grieķijā (42,2%), bet zemākais tas bija Maltā (14,6%) un Luksemburgā (12%).
Dati arī liecina, ka 34,7% 18-29 gadu vecuma jauniešu gada laikā ne reizi nav apmeklējuši vai konsultējušies ar ģimenes (vispārējās prakses) ārstu, bet 68% - ar ārstu-speciālistu.
CSP veiktā iedzīvotāju apsekojuma (EU-SILC) dati par iedzīvotāju veselīgas dzīves paradumiem, liecina, ka 2022. gadā 28,1% jauniešu bija liekais svars, proti, ķermeņa masas indekss (ĶMI) bija virs 25. Liekais svars bija 19,4% sievietēm vecumā no 18 līdz 29 gadiem un 35,6% šī paša vecuma vīriešiem. Savukārt 4,7% jauniešu (7% vīriešu un 2,1% sieviešu) šajā vecumā novērota aptaukošanās, kad ĶMI ir virs 30.
- gadā 41,3% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem vismaz reizi dienā ēda augļus un 47,5% jauniešu vismaz reizi dienā ēda dārzeņus. Tas ir vairāk nekā vidēji starp Latvijas iedzīvotājiem (16+), starp kuriem šos paradumus ievēroja attiecīgi 35,9% un 43,2%. Augļus vismaz reizi dienā lietoja 46,7% jaunietes un 36,6% viņu vecuma vīrieši, bet dārzeņus attiecīgi - 52,5% un 43,3%.
Pēdējo 10 gadu laikā ir dubultojies elektronisko cigarešu smēķējošo jauniešu īpatsvars. Starp 15-24 gadu vecuma sievietēm elektronisko cigarešu smēķētāju īpatsvars ir kāpis no 22,5% 2016. gadā līdz 44,2% 2022. gadā un starp viņu vecuma vīriešiem - no 30,2% 2016. gadā līdz 65% 2022. gadā.
Rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, lielākais psihisko vai uzvedības traucējumu diagnosticētu pacientu īpatsvars ir 18-19 gadus vecu jauniešu vidū. Covid-19 pandēmijas laikā īpaši pieauga pacientu ar psihiskiem vai uzvedības traucējumiem īpatsvars, bet pēdējos gados tas atkal samazinās, norāda CSP.
