Tiesībsargs Karina Palkova atkārtoti pieprasa likumdošanas ceļā aizliegt skolu nodarbību sākšanu agrāk par plkst. 8:00 no rīta, norādot uz riskiem bērnu veselībai un nevienlīdzību starp pašvaldībām. Ministrijas pagaidām ierobežojas ar rekomendācijām.
Tiesībsargs Karina Palkova trešdien parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē izteica neapmierinātību par to, ka gada laikā nav veikti soļi, lai nodrošinātu skolu nodarbību sākumu ne agrāk kā plkst. 8:00 no rīta.
Pašlaik Latvijas likumdošana nenosaka fiksētu nodarbību sākuma un beigu laiku — ir noteikts tikai maksimālais nodarbību skaits dienā un nedēļā. Ne Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ne Veselības ministrija (VM) neuzskata par nepieciešamu veikt izmaiņas normatīvajos aktos. Tā vietā skolām nākamajā mācību gadā tiks piedāvātas rekomendācijas, kas tiks "saskaņotas" ar Veselības ministrijas izstrādātajām klīniskajām rekomendācijām par miega diagnostiku.
"Ar rekomendācijām kā komunikācijas instrumentu var strādāt, tas ir efektīvi," uzskata IZM Izglītības departamenta vadītājs Rudolfs Kalvans. Viņš norādīja, ka pat 15 minūšu nodarbību sākuma laika maiņa vienā skolā var izraisīt “domino efektu” visā pašvaldībā — tas ietekmēs skolu autobusu grafikus, nodarbības mūzikas, sporta un mākslas skolās. Viņa teiktā, nodarbību sākuma laiks ietekmē arī vecāku ikdienas dzīvi — viņu rīta loģistiku, ceļojumus uz darbu un mācību procesa organizēšanu.
"Šis laiks nav abstrakts — ja kaut kur pievienojas, tad kaut kur atņem," uzsvēra ierēdnis.
Tomēr šie argumenti neapmierināja tiesībsargu. Palkova izteica šaubas, ka sagatavotās rekomendācijas patiešām mainīs situāciju, jo gada laikā nekas būtisks nav uzlabojies. Tiesībsarga birojā turpina vērsties vecāki, kuri ir neapmierināti, ka dažās skolās nodarbības sākas pirms plkst. 8:00 no rīta, kā arī par tā sauktajiem “nulles mācību stundām”.
Palkova uzskata, ka ir nepieciešams ieviest skaidru regulējumu valsts līmenī, kurā tiks viennozīmīgi noteikts, no cik daudz var sākt nodarbības, citādi saglabājas nevienlīdzīga attieksme pret bērnu tiesībām.
"Man ir grūti izskaidrot, kāpēc vienā pašvaldībā bērniem jāceļas plkst. 6:30, bet citā — plkst. 7:30. Mēs nevaram pielāgot tehniskos risinājumus uz bērnu veselības un labklājības rēķina," uzsvēra tiesībsargs, piebilstot, ka rekomendācijas ir tikai ieteikuma rakstura.
Parlamenta komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima uzskata, ka nostiprināt normatīvajos aktos minimāli pieļaujamo nodarbību sākuma laiku — tas nav pārmērīgs pieprasījums. Viņasprāt, pieaugušo vajadzības nav prioritāte šajā jautājumā. "Ja ir bērni, kurus vecāki atved agrāk, jāpadomā, kā organizēt viņu gaidīšanas laiku, bet nevajag likt visiem sākt agrāk. Tas ir daļa no atbildes, kāpēc mums nodarbības sākas tik agri — tā ir vienkārši ērtāk vecākiem un skolotājiem," teica deputāte.
Komisijas sēdē izskanēja priekšlikums iesaistīt pašus skolēnus, īpaši vidusskolēnus, iespējamo risinājumu apspriešanā. IZM pārstāvis atbildēja, ka jauniešu viedokļi atšķiras, un viņi domā "mazliet ikdienišķi un vienkārši". "Viņi skatās uz dienas kārtību: ja nodarbības sāksies vēlāk, tad arī beigsies vēlāk. Vai es kā pieaugušais vēlētos iziet no skolas plkst. 17:00?" paskaidroja Kalvans, piebilstot, ka jaunieši, iespējams, nedomā par ilgtermiņa negatīvo ietekmi uz smadzeņu attīstību un citiem līdzīgiem aspektiem.
Kalvans atzina, ka cilvēktiesību aizsardzības institūtu skepses ir pamatota, tomēr aicināja vispirms novērtēt rekomendāciju ietekmi, un tikai tad apspriest tiesiskā regulējuma nepieciešamību. Deputāti vienojās atgriezties pie šī jautājuma septembrī.
Kā ziņots iepriekš, iepriekšējais tiesībsargs Juris Jansons aicināja valdību noteikt, ka nodarbības, konsultācijas un fakultatīvās nodarbības skolās nedrīkst sākties agrāk par plkst. 8:00 no rīta. Viņa iniciatīvu atbalstīja arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti.
